Uzburta ainiņa

18. augusts, 7:16 am, 3 atsauksmes / atsauksmēm

Virs nupat nokoptā rapšu lauka, kura viņējā galā putekļu mākonī vēl rosās kombains, zilajās debesīs griežas milzīgs, stāvs kaiju un stārķu virpulis, bet turpat blakus daži stārķi nošķīrušies un planē virs zaļa kukurūzas lauka. Brīžiem tie aizsedz sauli, kas tādēļ nomirgo, bet pa zemi bez skaņas slīd lielas, tumšas ēnas.

Apdzīvota vieta Sunīši. "Te neviens neapstājas."

Praktiskais latvietis

16. augusts, 10:12 pm, 2 atsauksmes / atsauksmēm

tēmas: nieki

Tropiskais maratons Cēsīs

10. augusts, 5:45 pm, atsauksmēm

Vakar piedalījos Cēsu velomaratonā, gandrīz nomiru (krietni pārspīlēju), tomēr izdzīvoju, lai par to pastāstītu. Nebiju piedalījies sacensībās divas sezonas un varbūt nevajadzēja vēl/jau sākt ar maratonu, taču īso distanci izvēlēties neļāva pārliecība, ka varu visu, turklāt Cēsīs ir divi apļi, var izstāties pēc pirmā, ja nu pavisam galīgi, said no one ever.

Vispār biju jau aizmirsis, ka velosacensības sākas vēl pāris stundas pirms starta, sacenšoties, kurš dalībnieku auto pirmais nokļūs sacensību vietā – nepārtrauktās līnijas, "apdzīt aizliegts" zīmes, ātruma ierobežojumi vienkārši tiek neņemti vērā. Nesaprotu, kāpēc tā jādara.

Taču man viss piedzīvojums sākās vēl sestdienas pašā vakarā, kad visu jau miljons reižu biju pārdomājis, pārbaudījis, izplānojis, nopucējis un sakrāmējis, līdz garāmejot nejauši pamanīju, ka uz aizmugurējās veloriepas ir mazs pleķītis, kas izrādījās caurums, pa kuru spiežas ārā kameras burbulītis – pa kuru laiku, kādā veidā, bet tas ir nāves spriedums riepai. Izmisīgs zvans brālēnam, kurš vispār pārgājis uz 29er, taču viņam vēl atradās vecās 26" riepas, ko varēju aizņemties un ap pusvienpadsmitiem vakarā nomainīt, lai tomēr varētu piedalīties sacensībās. Vienīgais rezerves variants būtu uzlikt veco sliku, kas būtu bijis neprātīgi.

Naktī uz svētdienu bija baiss negaiss ar pamatīgu gāzienu, septiņos no rīta nogāza, pusotru stundu pirms starta gāza, pēc tam lija un tikai pusstundu pirms starta sāka beigties tas krītošais ūdens. Visi 62 km pilnīgi noteikti būs pilnīgi slapji un netīri.

Sacensību centrs bija Cēsu pils parkā, ļoti smuka vieta. Dalībnieku, manuprāt, bija samērā maz, bet tik un tā izvēlējos trešo koridoru. Mērķis šoreiz bija nevis nobraukt pēc iespējas labāk, spēkojoties ar citiem pazīstamiem braucējiem, bet vienkārši piedalīties, mierīgi pārbaudīt sevi un izbaudīt sacensības un trasi, Cēsīs parasti ir interesanti.

Sacensības bija patīkami mierīgas – bez jebkādiem fiziskiem kontaktiem, ar pieklājīgiem "paldies" un nelielu čitčatiņu. Trase tiešām bija ļoti slapja. Meži pilnīgi pielijuši, apstākļi tādi tropiski, temperatūra gan jau labi pāri +20°C, takas vienmēr dubļainas un slīdošas, ceļi ar milzu peļķēm, dubļiem un smiltīm, kur riepas vienkārši līp klāt. Daudzas jo daudzas reizes sajutu "mīkstās riepas sindromu" – tā ir mānīga sajūta, ka riepa ir mīksta, jo uz priekšu iet krietni grūtāk kā liekas, ka vajadzētu. Dubļi un slapjas smiltis vēl pastiprina šo iespaidu ar zināmu nestabilitāti taisnvirziena kustības noturēšanā. Daudzreiz skatījos, bet, nē, ar riepām viss kārtībā, vienkārši neripo.

Trase gāja pa meža ceļiem, celiņiem, takām, dažiem izcirtumiem, dažiem grants ceļiem, bija vairāki interesanti nobraucieni, vairāki sarežģīti kāpumi, kur pārāk necentos uzmīties, ja izskatījās, ka dubļu dēļ tāpat nesanāks. Bija daudz policistu un virzienrādītāju, par bultām un lentām nemaz nerunājot – to bija pilnīgi pietiekami, lai nevarētu kaut kur pat ātrumā ņemt un aizlaist neceļos.

Pirmais aplis pagāja diezgan normāli – kad varēju, braucu garām, tīši astē nevienam nesēdēju, jutos labi un diezgan pārliecināts, ka arī turpmāko ceļu pieveikšu līdzīgā tempā un viss būs tikpat normāli. Tomēr sanāca mazliet citādāk – drīz vien ieskrēju pusmaratona distances braucējos, kas pa taciņu kustējās uz priekšu garā rindā lēni un prātīgi – bez variantiem. Platākās vietās apdzinu, ceļš izbrīvējās, atkal varēju mīt un.. tad pēkšņi mežā sāku just, ka nupat vairs galīgi neiet uz priekšu.

Pēkšņi vienā mirklī izbeigušies visi spēki, apziņa lēnām sāk peldēt. Pirms pāris kilometriem jutos pavisam parasti, bet tagad pat knapi varu nostāvēt. Domāju mazliet pagulēt, taču nebija vietas, turklāt no malas tas izskatītos pavisam bēdīgi, tāpat jau garāmbraucēji regulāri apjautājās, vai viss kārtībā. Pamanīju zīmi, ka 500 metri līdz barošanas vietai, lēnām tiku līdz tai, padzēros, saēdos maizi un vafeles, pačiloju tur maliņā, parunājos ar personālu par tēmu "vēl jau tikai 20 km", apjautājos par pareizajiem ceļiem, ja gribu izstāties (vēl nekad neesmu izstājies!), un tad pēc kādām 20-30 minūtēm, kad visi jau bija garām, atkal sāku braukt. Pirmais kilometrs nu tā, bet pēc tam atkal viss pavisam normāli – varu nokratīties pa saknēm lejup, varu uzmīties augšup, ieskrieties pa ceļiem it kā nekas nebūtu bijis – Latvijas rupjmaize dara brīnumus. Un vafeles. Vafeles vienmēr. Nezinu, kas bija noticis, dzēru regulāri, izsalkumu nesajutu, viss bija normāli, varbūt sarēķinājās nepareizs želeju patēriņš, bet nu tik traki gan vēl nekad nebija gadījies.

Kādā garā un stāvā kāpumā, kuru pirmajā aplī uzbraucu, bet otrajā vairs negribējās, un diez vai to arī varētu pēc visiem braucējiem, bija uzraksts "šausmīgākais aiz muguras, grūtākais vēl priekšā". Nunez, man gan šausmīgākais, gan grūtākais pirms brīža pārgāja, tagad jutos labi un noķēru vairākus, ko jau iepriekš biju apdzinis, beigu galā, kas vairs nekur nesteidzas, cilvēki vispār ir krietni runīgāki. :) Lielākoties gan braucu, neredzot nevienu citu, un līdz finišam tiku vēsi un mierīgi.

Kopumā man viss ļoti patika, sacensības lieliski noorganizētas un skaistā vietā, trase interesanta, lietus piedeva nelielu asumu, braucēji draudzīgi, viss forši. Varbūt vajadzēja atsākt piedalīšanos jau agrāk.

Nākamais un pēdējais posms būs 12. septembrī Apē, tur trase vīsies pa skaistajām Latvijas un Igaunijas ārēm. Tā kā būtu jāsaņemas arī uz to, tikai varbūt jāsasmērē līdzi maizītes piknikam. :)

Grūdmūsvelcjūs

10. augusts, 11:42 am, 1 atsauksme / atsauksmēm

Mana uzmanība tika novērsta, tāpēc neredzēju, ar kuru galu tas devās tālāk.

tēmas: daba, foto, wtf

Lidlaiks

2. augusts, 11:57 am, 1 atsauksme / atsauksmēm

Kaut kā tā iekārtojies, ka brīvdienu rītos parasti mostos krietni agrāk kā darbdienās, nu, tā ap pussešiem, lai kādas divas, trīs stundiņas pavadītu uz lauka. Tas ir nejēgā agri, bet tas ir arī tīri forši. Saule nupat sāk celties augšup, vēja un neviena nav, apkārt ir stārķi, dzērves, vanagi un svīres, šorīt kompānijā bija kāds runcis no tālām mājām, pirms dažām nedēļām klāt lavījās lapsēns no saules puses kā japānis uz Pērlhārboru. Vien dažreiz ir migla. Sākumā bieza un konkrēti nekā, vēlāk var lavierēt starp vāliem vai pazust tajos, kas nemaz nav tik forši, kā varētu iedomāties, beigās debesis ir skaidras, tad ap deviņiem, desmitiem sāk pūst vējš, ir jābrauc brokastīs, un normālā diena var sākties.

Aizklabē cibiņu!

27. jūlijs, 7:24 pm, 3 atsauksmes / atsauksmēm

tēmas: nieki

Vasaras spožums un posts

26. jūlijs, 5:55 pm, atsauksmēm

ausos: čņč-čņč

Cita Zeme

24. jūlijs, 10:48 am, atsauksmēm

Vakar vakarā NASA saorganizēja telefonkonferenci, lai pastāstītu, ka Kepler teleskopa misijas otrajā pagarinājumā ir atrasta cita Zeme – planēta Kepler-452b, kas izmēru un masas ziņā ir līdzīga mūsējai, tai jābūt klinšainai, riņķo ap Saules tipa zvaigzni un atrodas dzīvībai labvēlīgajā zonā. Tā ir mazliet lielāka, līdz ar to gravitācija ir divreiz lielāka, taču tā nav mirstamā kaite. Vien tāds sīkums, ka līdz tai kādu 1400 gaismas gadu stiepiens.



Pirms 20 gadiem tika atklāta pirmā eksoplanēta, tagad mēs zinām jau par tūkstošiem. Interesanti, kā būs vēl pēc 20 gadiem? Esmu pārliecināts, ka desmit gadu laikā mēs varēsim noteikt, vai citplanētām ir atmosfēra, un veikt tām spektroskopiju, noteikt sastāvu. Pēc 20, iespējams, varēs detektēt biosfēras esamību, gadalaikus.
Vēl nesen zvaigznes bija tikai punkts telpā, tad pamazām tās kļuva par diskiem un tika ieraudzīti pirmie plankumi uz to virsmas, tagad sāk pamanīt planētas ap tām. Tikt gan pagaidām nekur nevaram, pašlaik pievārētas tikai dažas gaismas stundas, kur nu vēl gaismas gadi.

Kas tāds interesants notiek astroloģijā?

Jaunā pasaule

15. jūlijs, 11:29 pm, atsauksmēm

Nupat beidzās NASA New Horizons preses konference ar pirmajiem attēliem un daudziem pārsteigumiem.

Hārons ir neparasts! Paskat, kāds milzu kanjons sānā, tur ir konkrēts caurums, kur spīd melnais nekas. Un kalni! Tam nav atmosfēras, tas ir daudz savādāks kā Plutons, lai gan atrodas tik cieši klāt.

Savukārt Plutona dienvidgalā ir dažus kilometrus augsti kalni un tur nav neviena krātera, kas nozīmē, ka tur kaut kas vēl, ļoti iespējams, ir ģeoloģiski aktīvs, jo to kalnu vecums varētu būt ap 100 milj. gadu, kas kosmiskos mērogos ir "nupat, tikko". Kalnus klāj sniegs un ledus. Tas attēls ir tikai viens mozaīkas gabaliņš, pārējie vēl sekos gada laikā, taču jau tik daudz pārsteigumu.

Pašlaik New Horizons atrodas jau miljons jūdžu attālumā aiz Plutona. Kā laiks skrien.

Kas interesanti – pēdējās dienās Plutons pēkšņi atkal tiek saukts par planētu. Šovakar to vairākas reizes varēja dzirdēt, skatoties uz šiem attēliem, kas vairs nav daži neskaidri pikseļi kā vēl pirms pavisam neilga laika.

Jauni apvāršņi

14. jūlijs, 3:14 pm, atsauksmēm

This stunning image of the dwarf planet was captured from New Horizons at about 4 p.m. EDT on July 13, about 16 hours before the moment of closest approach. The spacecraft was 476,000 miles (766,000 kilometers) from the surface. Image Credit: NASA

14 km/s.

Četrpadsmit kilometri sekundē.

Tā lēnām New Horizons nupat jau attālinās no Plutona. Tasvissirtiksatraucošīī!!1

Pasakas

10. jūlijs, 11:23 pm, atsauksmēm

Šovakar nejauši uzdūros orķestru defilē pasākumam pie Brīvības pieminekļa. Līdz šim dziesmu un deju svētki bija tikai caur televīziju, nu beidzot tiku pie kaut kā arī klātienē. Bija tīri jauki, man patika, neesmu eksperts, bet līmenis likās pietiekami augsts. Es tikai īsti nesaprotu visu to uzbūvi – par orķestri ir skaidrs, bet kā tur nonāk tās meitenes ar karogiem un pušķiem, kas nemuzicē? Mūzikas skolotājs saprot, ka spēlmaņu ir pietiekami, lai varētu kaut kur piedalīties un padefilēt, taču vajag vēl lielāku pulku, tāpēc izliek sludinājumu pie ziņojumu dēļa, ka meklē statistes? Vai arī tās ir vēl tik labas prasmes nesasniegušas mūziķes, kuras vismaz tā tiek iesaistītas un dota iespēja piedalīties?
Tiešām nezinu, skolas orķestrim nekad neesmu bijis tuvumā, tikai kā klausītājs.

Esmu piedalījies dziesmu un deju svētkos, taču atceros no tā kaut kā ļoti maz. Tas bija mazajās klasēs, un man nez kāpēc šķiet, ka tie bija lielie svētki, ne skolēnu svētki. Kaut gan varbūt tas bija divas reizes.. Es skaidri atceros, ka esmu dejojis Mežparka estrādes priekšā – tur, kur asfalts starp dziedātājiem un skatītājiem, bija diezgan slapjš, jo arī lija, taču atceros, ka viss bija pozitīvi. Taču es kaut kā atceros, ka esmu bijis arī tur augšā – starp dziedātājiem. Tā ka it kā.. Varbūt tā otrā tomēr ir viltus atmiņa, es jau vairs nezinu.
Trešais, ko atceros, ka kaut kādā ilgākā pārtraukumā kopā ar dejošanas (vai dziedāšanas) biedriem aizbraucām uz Rīgas dzīvokli, kur viņi ātri vien izkrāmēja manu mantu kasti (sarkana finiera kaste uz ritenīšiem, manuprāt, tāda bija katram tais laikos). Kad devāmies atkal prom, viss bija pa zemi, un tētis retoriski jautāja, kurš to savāks. Vairāk gan gandrīz neko vairs neatceros. Šķiet, ka būtu bijis jābūt vairāk.

Nākamajā dienā atcerējos, ka esmu taču dejojis arī Daugavas stadionā.

Drahmas drāmas

7. jūlijs, 10:23 pm, atsauksmēm


Youtube: Clarke and Dawe - The Greek Economy

"Nico Nomist" Originally aired on ABC TV's 7.30: 14/07/2011

Plašā plaukumā

5. jūlijs, 1:08 pm, atsauksmēm

Īsta vasara™ pilnīgi noteikti ir tad, ja var pamosties pāris stundas pēc saullēkta, pavadīt pāris stundas uz lauka, aizbraukt līdz ezeram nopeldēties (pirmoreiz šogad!), līdz tirgum pēc zemenēm, pārbraukt mājās un ap desmitiem beidzot tikt pie brokastīm. Tad var mazliet paslinkot pa āru un iet parakņāt dārzu, atkal mazliet paslinkot pa āru, vēl kaut ko padarīt ārā, ap deviņiem vakarā tikt ezerā vēlreiz un tad iet gulēt. Nākamajā dienā to pašu atkārtot. Karstums ir jauks.

Kelvins saprot dzīves jēgu.

Es vispār nekad neesmu bijis lielā sajūsmā par ūdeni, tomēr pēdējos gados man reāli iepaticies peldēt. Iespējams, arī tādēļ, ka tagad spēju peldēt ilgāk, jo, tā kā dodos uz mežezeru, tad tur var vai nu peldēt, vai stāvēt mežā bez citām laika pavadīšanas iespējām, tāpēc varēt peldēt ilgāk ir patīkami. Droši vien būtu vērtīgi to pašu regulāri darīt arī baseinā, taču man grūti sevi iedomāties no rīta dodoties uz baseinu kaut kur Rīgā. Varbūt, ka to var, bet grūti iedomāties – darbdienas ir pavisam cita opera. Tāpēc man patīk, ja ir tiešām silts un dabīgi.

Savīti šaubīgi saišķi

1. jūlijs, 4:22 pm, atsauksmēm

Šonakt kravas kastē bija jābrauc riņķī apkārt sarautiem vilciena sliežu posmiem kaut kur pie Zemitāniem, līdz nonācām pie baltu kieģeļu krēmveida sienas, kur daži no tiem ar vieglu rokas kustību tika izstumti no vietas, un atklājās milzīga, tiešām milzīga, gaiša, mirdzoša telpa, kurā bija dīvaini ļautiņi un skulptūru un citādu mākslas objektu izstāde. Bija arī daudz augstu paaugstinājumu, kuros varēja rāpties augšā, piesēst un uzdot skulptūrām jautājumus. Tās nekam nepiekrita, un sarunas bija ilgas.

Es arī neko nesaprotu

18. jūnijs, 6:47 am, 1 atsauksme / atsauksmēm

Sapnī redzēju, ka Ināra Mūrniece ir stāvoklī un ar lielu vēderu figurē pa Saeimu, un vada sēdi, sparīgi sitot ar āmuru.

Vairāk man nav ko teikt.