Sikspārņi galvā, tukšums vēderā

20. novembris, 10:44 am, atsauksmēm

Bridu caur kaut kādiem dārziņiem (vajadzēja šortkatu) un, kad beidzot tiku uz ceļa, mani noķēra kaimiņu meitene. Viņa bez kāda ievada saķēra mani aiz elkoņa un teica kaut ko svarīgu. Es sapratu, ka tas ir kas svarīgs, nodomāju padomus atcerēties un ņemt vērā, taču tagad vairs neko no tiem neatceros. :( Īstenībā es viņu nemaz nepazīstu, taču tagad īstenībā man liksies, ka esam pazīstami arī īstenībā. Vēlāk mēs kaut kur gājām gar dīķi, runājāmies, viņa rādīja, ka viņai uz palodzes aug baziliks, un es nodomāju, ka es taču arī tā varētu, citādi uz manas palodzes zaļo tikai citroni un avokado, bet nekā praktiska.

Pēc tam man bija jāierodas arhitektu radio, lai pastāstītu par Latvenergo stabiem. Tas atrodas kādas ēkas augšstāvā uz āra terases aiz stikla sienas, taču kāpņu telpā augstāk ir vēl divas durvis uz kaut kurieni, tomēr kāpnes līdz tām nesniedzas. Viņiem tur katru ceturtdienu ir sanākšanas, kur runā par visu ko vairākās grupās. Es bez konkrēti noteikta laika paspēju uz pēdējo grupu, kur bija mazāk cilvēku, un mums vēl bija jāpagaida, kamēr iepriekšējā pabeigs. Kamēr gaidījām, sākām runāties, un septiņi no tiem pievienojās manai tēmai, beigās mēs kā vairākums nolēmām runāt no balkona.

Ar kompleksu sirdī

16. novembris, 2:16 am, atsauksmēm

Zinkā, es zinu, kas ir krītošās zvaigznes un to, ka zvaigznes vispār nekur planētām virsū nekrīt, tomēr tik un tā – kad šovakar izgāju ārā pastaigāties un izvēdināt galvu, mirkli pastāvēju, un pāri debesīm R-ZR virzienā, šķiļot dzirksteles un atstājot mirdzošu svītru, aizjoņoja krītošā zvaigzne, kas visdrīzāk tomēr bija kāds satelīts vai atlūza, es kā parasti nenoturējos un kaut ko svarīgu ievēlējos. Bet ja nu šoreiz!

ausos: ššš

Tintē

14. novembris, 2:48 pm, atsauksmēm

Okeānā notiek kuģa avārija, ir glābšanas laiva, kurā ir pārtika četriem cilvēkiem, taču ir seši glābjamie.
Ir divas iespējas:
a) visiem tomēr saspiesties laivā un izdzīvot tik ilgi, cik izdosies ar samazinātiem pārtikas krājumiem;
b) divus liekos pārmest pār bortu vai apēst, lai pārējie izdzīvotu.
Kuru variantu izvēlēties? Kurš ir pareizāks? Kurš ir īstais?

Īstais ir nevis ļauties straumei un acīmredzamajām iespējām, bet izdomāt, kā makšķerēt zivis.

Es esmu diezgan pārliecināts, ka reiz pienāks laiks, kad cilvēki vai vismaz robotizēti kosmosa kuģi ceļos pa Saules sistēmu bariem, gan veicot arvien jaunus atklājumus, gan vienkārši kaut ko transportējot turp un atpakaļ, līdzīgi kā kādreiz bija pirmie ceļojumi uz Indiju, Ameriku, kas sākumā bija ceļojumi uz nekurieni, uz pasaules malu, bet tagad tas viss ir tik vienkārši un ātri sasniedzams.

Pašlaik lielākā problēma ir ātrums, kādu varam sasniegt, lai kaut kur tiktu, bet gan arī tā tiks atrisināta. Pienāks laiks, kad gaismas ātrums liksies par mazu, lai kaut kur nokļūtu. Man jau šonedēļ tas likās tiiiiiik lēns, kad bija jāgaida signālus no Rosetta un Philae. Tā komēta ir tepat kaut kur starp Marsu un Jupiteru, bet, pat ceļojot ar gaismas ātrumu, tā ir vesela pusstunda.

Taču pienāks laiks.
Tikai vajag kaut ko darīt, ar šērošanu, laikošanu un retvītošanu nevienam nekļūst labāk. :|

Ātruma trūkums arī netieši ierobežo pieejamās tehniskās iespējas. Piemēram, uz Rosetta kosmiskās zondes ir 4 MPix kamera, kas tās palaišanas laikā bija ļoti moderna, tas bija 2004. gads, atceries? Tagad pat telefonos ir vismaz 5 MPix kameras.

Vispār es domāju, ka pašlaik no robotizētajām misijām ir daudz lielāka jēga, nekā sūtīt cilvēkus kaut kur (piedo', Irbin). Ņemot vērā pēdējo pāris nedēļu laikā notikušos negadījumus kosmosa industrijā (Antares, SpaceShipTwo, savā ziņā arī Philae nolaišanās), tas šķiet tikai loģiski.

11:17 <x-f> mums vajadzētu uzbūvēt robotu
11:27 <felipe> http://i.imgflip.com/e3yfj.jpg

Penguin roverPenguin rover

Ambīcijas un neatlaidība

12. novembris, 7:07 am, 1 atsauksme / atsauksmēm


Youtube: AMBITION - The Film

Man mazliet sāp, cik maz apkārtējo par to šodien zina un saprot, kam tas ir vajadzīgs un cik tas ir nozīmīgi.
rosetta.esa.int

XKCD #1446: Landing

Signāls!

6. novembris, 11:46 am, 2 atsauksmes / atsauksmēm

Nu, vai nu šķībs signāls, vai arī signāla trūkums. Šajā gadījumā gan abi laikam būtu labi.

Pirms dažām nedēļām man pasvieda ideju, ka, fiksējot GPS pozīciju, iespējams, ir iespējams noteikt, kad Zemi sasniedz Saules koronālās masas izvirduma (CME) laikā izmesto lādēto daļiņu mākonis un radiācija. Tās ir lādētas daļiņas, plazma, kas ietekmē Zemes jonosfēru. Cauri jonosfērai jāceļo GPS signāliem, tie ir vāji signāli (apmēram tā, it kā 18000 km attālumā spīdētu 50W spuldzīte), turklāt tie raida precīzus laika signālus, līdz ar to nelielām veiktā ceļa izmaiņām vajadzētu atspoguļoties GPS ziņotās pozīcijas novirzē. Kas arī ir jāpierāda.

Tā nu mājās ir novietots GPS, no kura nepārtraukti reizi sekundē tiek saņemta informācija par pozīciju, kas tiek salīdzināta ar vidējo, mērot novirzes. (Ja nedēļu ilgi krāj datus, tad vidējai aritmētiskajai pozīcijai vajadzētu būt pietiekami precīzai.) Dati tiek apstrādāti divdesmitčetrreiz diennaktī, sadalīti četrās daļās, un, lai būtu vieglāk uztverami, tiek sazīmēti dažādi grafiki.

Diennaktī tiek saražoti aptuveni 7 MB datu. Pārbaudīju arī 5 Hz apdeitu saņemšanu no GPS, taču reāli tam nav nozīmes, tikai piecreiz vairāk informācijas, kam reāli nav izmantojuma. Ja vajadzētu ļoti piezūmot kādam laika posmam, tad, protams, sanāktu smukāk, bet citādi tam nav nozīmes.

Savāktajos datos jāmeklē pīķus. Tādi ir. Turklāt tie ir nevis tādi žikžik, bet uz dažām minūtēm – kā vajadzētu būt. Tātad visam vajadzētu būt pareizi. Vienīgā un reizē arī svarīgākā problēma – es īsti nevaru sasaistīt savu novēroto lielākas aktivitātes brīžus ar NOAA satelītu un citos veidos savākto informāciju. Ir redzams, ka tajos brīžos (plus mīnus stundas) ir savādāka elektronu aktivitāte, taču it kā nekā tāda kritiska. No otras puses – nav arī īsti skaidrs, vai to tā vispār ir iespējams sasaistīt, ja manas novērotās nestabilitātes ir tikai minūšu ilgumā. Un tā vidēji – kaut ko savādāku NOAA tobrīd parasti tiešām reģistrē. Nnnne vienmēr. Tā ka.. varbūt.

Kad viss mierīgi, tad pozīciju svārstības ir līdz 10-15 metru rādiusā. Kad kaut kas notiek, tad tad tās var palēkties pat par vairāk kā 100 metriem.
Tas nav normāli!
Bet kas tas ir?

Es ierakstīšu arī Starspace.lv forumā, varbūt tur kāds varēs mani apgaismot, vai viss pareizi, vai arī tā ir tīra tumsonība, ar ko nodarbojos. Pajautāšu arī importa amatierastronomiem.

Pats galvenais – būtu lieliski, ja vēl kāds varētu sākt veikt šādus novērojumus, lai ir skaidrs, vai tas tikai man te tā "gadās", vai arī tās tiešām ir vairāk vai mazāk lokāli globāli novērojamas fluktuācijas, jo pašlaik var tikai minēt, jo nav, ar ko salīdzināt. Tā kā tiek izmantots GPS laiks, tad papildus pat neko nevajadzētu sinhronizēt.

Būtu foršiņi, ja vēl kāds iesaistītos, kamēr AR 2205 vēl nav pagriezies pret mums.
Iepriekšējais monstrs AR 2192, kas bija lielākais Saules plankums 24 gadu laikā, lai gan sagādāja padaudz M un X klases uzliesmojumu, pārsteidzošā kārtā iztika bez neviena CME, savukārt, AR2205 jau ir dažus tādus radījis un lēnām rotē uz Zemes pusi.

Mani dati ir pieejami onlainā – x-f.lv/dev/gps-monitor
Nelāgu tehnisku iemeslu dēļ gan man nav datu no AR 2192 dienām. :(
Kods arī ir pieejams, tas gan vēl neskaitās pabeigts, taču strādā. Tur jau tāpat nekā tāda nav – savāc pozīcijas no GPS, sabāž failā, failam uzlaiž virsū GNUplot. Man tas viss darbojas uz RaspberryPi, nekādu jaudu tas neprasa.

Trends

5. novembris, 11:20 pm, 1 atsauksme / atsauksmēm

Adam Kofort: Laugh-Out-Loud Cats #1596

jutoņa: mandarīn
tēmas: nieki, pasaule

Ir laiks?

5. novembris, 12:30 am, atsauksmēm

"At this level, maintaining absolute time scale on earth is in fact turning into nightmare," Ye says. This clock they've built doesn't just look chaotic. It is turning our sense of time into chaos.

Ye suspects the only way we will be able to keep time in the future is to send these new clocks into space. Far from the earth's surface, the clocks would be better able to stay in synch, and perhaps our unified sense of time could be preserved.
New Clock May End Time As We Know It : NPR

tēmas: for science!

Kad mēs augām..

21. oktobris, 5:20 pm, 5 atsauksmes / atsauksmēm

Zāle bija zaļāka, vasaras vienmērīgākas, ziemas sniegotākas un vispār blblblb, bet viens gan noteikti pēdējā laikā ir mainījies.

Es laikam atceros pašu pēdējo reizi, kad redzēju krievu armijas reaktīvo lidmašīnu. Vismaz man tā liekas, ka tā bija pēdējā. Toreiz stāvēju dārzā pie siltumnīcas un noskatījos, kā iznīcinātājs pārlido pāri, dodoties uz dienvidiem un atstājot knapi manāmu pelēku līniju. Nav ne jausmas, vai tas bija kāds MiG vai Su, bet tie visi lidoja diezgan zemu, reizēm pāros.

Atcerējos par to reizi pirms pāris nedēļām, kad pāri un apkārt tai pašai Siguldai divu dienu laikā redzēju lidojam astoņus militāros helikopterus ar visām raķetēm 'n' shit. Troksnis no tiem ir baigs, jo tie laižas ļoti zemu un pa pāriem. Abas dienas vairākas reizes tālumā varēja dzirdēt arī reaktīvos iznīcinātājus, taču ieraudzīt nesanāca, tie bija aiz mākoņiem.

Visu gadu reizēm var dzirdēt dunoņu no mācībām, kas notiek Ādažu poligonā. Parasti tie ir daži sprādzieni ar palieliem intervāliem, taču kaut ko tādu, kā bija šajās brīvdienās, gan vēl nekad nebiju dzirdējis – abas dienas tāda intensīva un ilga bumbošana. Reāli.
Joks tāds, ka man līdz turienei ir kādi 40 kilometri taisnā līnijā..

Kad mēs augām, tā gočpendel gan nebija.

Paštaisītas galvassāpes

20. oktobris, 7:29 pm, 7 atsauksmes / atsauksmēm

Vakar mani un vēl dažus ieslēdza istabā aiz septiņām atslēgām un lika stundas laikā tikt no tās ārā. (Tā bija spēle.) Pirms tam atņēma telefonus, lai neienāktu prātā gūglēt padomus un pašiem būtu jātiek galā, mēs, savukārt, pagrābām īrisus, jo košļāšana stimulējot domāšanu, lai paši varētu tikt galā. Vispār tas tiešām bija interesanti. Tur kaut kur ir noslēptas, iebāztas vai ieslēgtas visas atslēgas, norādes uz tām ir visur apkārt vai mazliet dziļāk, ir jāatrisina visi sarežģījumi un jātiek brīvībā 60 minūšu laikā. Mēs TO paveicām 59 minūtēs..

Pēc tam ar svešu māsu gājām cauri centram uz savām pusēm, runājām par siltajām zemēm, jauno pasauli, un mirkli pirms viņa teica kaut ko par vietējo tipisko rudeni (lija un sala), es tieši iedomājos, ka, re, tāds pats droši vien būs arī Ziemsvētkos – spīdīgas lampiņas, spīdīgas ielas, slapjš, tumšs un ne īsti silts, ne īsti auksts.

Kad kāds saka, ka rudens ir jauks, jo lapas krāsainas un vispār, tad es vienmēr iedomājos rudeni ar tieši šādiem laikapstākļiem – tādiem, ka negribas iet ārā. Savukārt, krāsainās lapas ir tikai īsu brīdi, pāris nedēļu laikā koki no zaļiem kļūst pliki, un tas ir uz daudziem mēnešiem! Vispār tas ir šausmīgi drūmi, ja mazliet iedziļinās, jo kokiem lapas nodzeltē un nokrīt ne aukstuma, bet vienkārši gaismas trūkuma dēļ. Ja notiks kāds pamatīgs vulkāna izvirdums un Saules gaismas kļūs mazāk, būs tieši tāds pats rezultāts – viss nobeigsies, nesagaidot ziemu. Vai kāds vēl atceras 1816. gadu?

Man laikam ir nepareizā attieksme, ka rudeni un ziemu vajag pārdzīvot, bet tā tas tiešām būtu izniekots laiks. Bet kā dzīvot un izdzīvot uz pilnu klapi, ne tikai pārdzīvot?
Vienalga, [info]blond vislabāk par to visu uzrakstīja.

Skaņas celiņš.

Ierobežots daudzums

12. oktobris, 9:43 pm, atsauksmēm

Adam Kofort: Laugh-Out-Loud Cats #958

Piektdienvakar, iespējams, bija pēdējā reize šogad, kad minos uz Siguldu. Tik silts un kā man patīk tāds mitrs gaiss.. Pie Garkalnes panāca traktors ar piekabi un bākuguni (!), iesēdos tam astē un tālāk gāja tā pavisam viegli ar tieši 45 km/h. Galvenais ir nebraukt pa vidu, bet gan sānā aiz riepas (ja uz ceļa kaut kas būs izkritis, tam pāri taču nebrauks, bet gan izlaidīs pa vidu), un ievērot saprātīgu distanci. Iedomājos, ka būtu forši šitā ātri līdz pat Sēnītei. Kad pie Sēnītes tas tiešām ieslēdza pagriezienu, es dabūju mācību – vienmēr vajag vēlēties maksimumu!
Piestāju malā, lai palaistu garām satiksmi, un izrādījās, ka tieši aiz manis brauca ātrā palīdzība, tā ka par visu bija padomāts.

Sestdien pirmo un varbūt pēdējo reizi šogad nobraucu lejup pa pilsētas trasi un tad bez steigas aizbraucu gar Gauju uz Līgatnes pusi. Vienmēr tik viegla sajūta, pārkāpjot uz MTB, it kā tas pats ietu uz priekšu un atrastu pareizākās trajektorijas, man tikai jābūt kā balastam. Līdz Līgatnei gan netiku, evakuējos uz lielceļu dažus metrus pirms novada robežas. Man vairs vienkārši negribējās – apēdu biezpiena sieriņu un pagriezos atpakaļ. Toties uzzināju, ka tur pie Nurmižiem ir tādas pļavas! Vairākas reizes vienkārši stāvēju un skatījos uz pļavām. Pie Siguldas nekur nav tādu plašu un līdzenu pļavu, lauki kaut kur ir, bet meh. Man pietrūkst pļavu!

Atpakaļ uz Rīgu gan braucu ar mašīnu, šodien pārāk tumšs un slapjš, un man patīk braukt ar mašīnu, kad līst vai snieg. Protams, pa tumsu tāpat nav forši, bet citādi ir tāda sajūta, ka atrodos pats savā kosmosa kuģī – tepat aiz dažiem milimetriem ir nedraudzīga vide, taču klāt tā netiek.
Savs atmosfērs.
Savs muzīks.
Savs mērķis.

Daunšiftings

4. oktobris, 12:44 am, atsauksmēm

Melnaholija

24. septembris, 6:56 am, atsauksmēm

tēmas: nieki

Forever strangers

15. septembris, 11:00 pm, atsauksmēm

Spīdums

Pašlaik neeju laicīgi gulēt. Šovakar izgāju pastaigā un redzēju divas neatkarīgas dāmas pidžambiksēs. Pat bez divām strīpām, vienkārši rozā un puķainās pidžambiksēs uz ielas un veikalā. Gabaliņu tālāk bija hipsters manā vecumā, kurš dzīvi sarunājās ar mašīnām. Ar ielas malā noparkotām mašīnām. Ar vairākām Tērbatas ielas mašīnām, aktīvi žestikulēja, rādīja uz mājām, piekrītoši māja, sarunājās ar mašīnām. Tur nebija cilvēku, pārliecinājos.
Ir dienas, pirmdienas, kad nekur nevajag iet, kad postvīkenddepresiju ir jāpārlaiž savā migā, savās sienās, lēni pierodot pie nedēļas sākuma, darot ko nevērtīgu, taču patīkamu. Ar cepumiem pie tējas. Jocīgi, tikai remdens ūdens ar piegaršu un smaržu, taču kāda nozīme un jauda atjaunot saprātu.

blond

jutoņa: saņemies
tēmas: foto, sajūtas

Space p0rn 2: kāpēc uz Saules notiek izvirdumi

12. septembris, 11:06 am, atsauksmēm

SKS tranzīts

Citplanētiešu kosmosa kuģi taisa caurumus mūsu Saulē!

Ja neskaita laikapstākļu prognozes, tad prognozes šai nedēļas nogalē redzēt polārblāzmu joprojām ir spēcīgas. Pašlaik lielāka iespēja ir šim, ne sestdienas vakaram. Nejaucība tikai tāda, ka var paredzēt, ka polārblāzmai jābūt, taču nevar paredzēt, vai tā tiešām būs. Un arī tad konkrēti tikai samērā īsu laiku iepriekš.

Katram gadījumam – resursi operatīvai informācijai:

Lai veicas!

Space p0rn

11. septembris, 8:41 am, 2 atsauksmes / atsauksmēm

Space Weather Message Code: WATA50
Serial Number: 50
Issue Time: 2014 Sep 11 0459 UTC

WATCH: Geomagnetic Storm Category G3 Predicted

Highest Storm Level Predicted by Day:
Sep 12: G2 (Moderate) Sep 13: G3 (Strong) Sep 14: G1 (Minor)

THIS SUPERSEDES ANY/ALL PRIOR WATCHES IN EFFECT

Comment: Upgrading the Watch for 13-14 Sep due to anticipated effects from the CME associated with yesterday's R3 (Strong) event.

NOAA Space Weather Scale descriptions can be found at www.swpc.noaa.gov/NOAAscales

Potential Impacts: Area of impact primarily poleward of 50 degrees Geomagnetic Latitude.
Induced Currents - Power system voltage irregularities possible, false alarms may be triggered on some protection devices.
Spacecraft - Systems may experience surface charging; increased drag on low Earth-orbit satellites and orientation problems may occur.
Navigation - Intermittent satellite navigation (GPS) problems, including loss-of-lock and increased range error may occur.
Radio - HF (high frequency) radio may be intermittent.
Aurora - Aurora may be seen as low as Pennsylvania to Iowa to Oregon.

TL;DR: piektdien un īpaši sestdien paliela iespēja, ka būs redzama polārblāzma.