Pasaule ir pilna ar visādiem maziem meža dīvainīšiem.
Atradu šitādu mājaslapu:
http://lffb.midzenis.lv/

Izklaidējas cilvēki, kā māk. Un ar paškritiku acīmredzami neaizraujas :D
http://lffb.midzenis.lv/fotogrammas/kabinetu-speles/veilanes-tronis-2008/galma-dama-un-elfu-princese-81/galma-dama-un-elfu-princese.html

šis ir smieklīgākais video pēdējās nedēļas laikā - http://bit.ly/9Sdl1N

FTSE vai BBC..... Sakrustojiet manis deelj visus nagus ragus luuudzu.....

Mani gaida mājās. Mamma zvanīja un prasīja - Tu pati gribēsi iet sēņot, vai mums šodien jau sasēņot priekš baraviku zupas rīt? Un vēl - vai es butes gribēšu?
Jaukiņi.

Ja nepavisam negribas neko darīt, tad jāizdomā kautkas ko gribas!

Vakar, dodoties apciemot cienījamo futbolistu, šahistu un mūziķi VVilka kungu, biju iegājis Sarķenes Maxim-ā. Kamēr šo to ielasīju groziņā, pamanīju aizdomīgu trīs krieviski runājošu vīru pulciņu, kuri ātri paņēma pudeli degvīna 1gb. un sulas paku 1gb. un trāpījās rindā pie kases tieši pirms manis.
Tas bija mazākais, ka prasīja lai katru preci izsit atsevišķi un norēķinājās ar dažādām maksājuma kartēm un pēc tam paprasīja, lai uz viena čeka uzspiež zīmogu, jo lielakais triks bija, ka kamēr spieda zīmogu, tikmēr trijotne pazuda kā žīds pa Miķeļiem, līdzi nepaņemot ne sulu, ne degvīnu. Pārdevēja šķendējās par rupučiem, kas te haosu rada, rindā stāvētāji teicās, ka tas kas notika, tas nevar notikt, man bija vienkārši viegla neizpratne. Tomēr vakaram pamazām ejot uz beigām man ienāca prātā, ka varbūt tās bija svešas kartes un viņi testēja norēķināšanās iespējas ar tām. Vismaz šis man liekas loģiskais skaidrojums, protams, ja vien dzīvē nenotika tā, ka šamie pēc kāda brīža neatgriezās savākt atstāto.

jocīgā tā dzīve. vairākas nedēļas pavadījām nelielā, bet nepārtrauktā frustrācijā, ko darīt ar Skaņu Mežu. iet, neiet? pirkt biļetes vai nepirkt? kur ņemt naudu (abiem šobrīd vējš kontos svilpo)? un, kur mēs nakšņosim, vai, kas maksās par taksi uz Salaspili? un vai vispār varam iešanu ar darbu apvienot? pāris dienas atpakaļ apspriedāmies un nonācām pie konklūzijas, ka nemaz tā baigi negribas iet, nekas tāds mūs nenormālinteresējošs tur nau un, ka jautājums atrisināts ar šī gada festivāla neapmeklēšanu.
atviegloti uzelpoju, saplānoju šīm dienām visādus citus plānus un tad, kā zibens no skaidrām debesīm mūsu saujiņās par baltu velti iekrita uz visām trim dienām derīgas aproces (paldies, Jenc) un visi jau noraktie jautājumi, izņemot vienu (to par biļetēm), sāka griezties atkal pa riņķi.

tātad vakar aizskrējām pēc mana darba. biju diezgan izbesījusies, jo darba beigās pavadīju labu laiciņu staipot pa trepēm smagus vīriešu uzvalkus, sasvīdušus aktieru kreklus un veselu lērumu kurpju. trāpījām Preses namā īsu brīdi pirms sāka uzstāties tie grabinātāji. jāatzīst, ka skaņas viņiem bija ļoti smukas, bet es nebiju spējīga atrast tur kaukādu kopstāstu apakšā un māksla, kas neko nestāsta man liekas garlaicīga uz bezjēdzīga. kaukādā brīdī, kad tie grabinātāji no trim bija transformējušies par vienu, vēl garlaicīgāku, man no darba beša, miega un garlaikotības kombinācijas sāka nākt virsū kaukāds delīrijs, ar ķiķināšanas lēkmēm un knosīšanos. nospriedām, ka nav ko un braucām mājās. izrādījās gan, ka viss ritīgais labums vēl tikai nāca, bet nu neko.
šodien bi paredzēti divi ciemiņi, bet viens atteicās pats, otru atteicām. paņemsim no tēta auto un brauksim. ganjauieslabāk. un rīt ari.

Kaut kad, senos laikos, kad es vēl mācījos Universitātē, Dabas mācības pasniedzēja stāstīja kā no parastām, normālām, zaļām koka lapām ar glicerīna, sukas palīdzību pagatavot žāvētus lapu skeletiņus - dzīslas un kātiņš paliek, bet lapas pārklājums deletējās. Gribu lapu skeletiņus nedaudz pagatavot, taču nekā vairāk par apjausmu, ka kas tāds darīts nav. Kā?

pāris melnu Dr.Martens. pirkti e-bay un netrāpīts izmērā, kas teica, ka UK 5, bet manam 38/39 bij par ciešu. No skata un sajūtas diezgan jauni, gribēšu Ls 25.
http://foto.inbox.lv/viapore/zaabaks

Poll #17707 līdz penzijai
Open to: All, results viewable to: All

kā tu domā, cibiņ, par ko man derētu kļūt?

kas būtu tas cits?

Visu nakti gulēju piespiedusies un apķērusies vīrietim. It kā būtu bail pamosties un saprast, ka tas bija tikai sapnis. Par laimi nebija :)

Mana vakardiena beidzās tikai šodrīt ap pussešiem, kad sasvinējusies pārrados mājās.

In other news, mani Lietuvas un Igaunijas kolēģi jau paguva izgavilēties, vīīīī, mums 2. ceturksnī IKP audzis gada griezumā, recesija cauri, šampānieti, puķes, laba vēlējumus!

Savukārt man tagad jāgudro, kā lai pēc iespējas pārliecinošāk izskaidro to nelāgo faktu, ka Latvijai joprojām ir 2.9% kritums -- un pārliecina cienījamos investorus, nē, nē, tas jau neko nenozīmē.

Brīžam man šķiet, ka Latvijas ekonomikas apskatnieks ir draņķīgākais darbs zem šīs saules. Nu, protams, tad es atminos par saviem kaimiņiem, un man sirdī ielīst prieks.

reizeem pietiek vien ar piekodinaashanu - "brauc ljoti uzmaniigi", lai sajustu to, cik svariigs esi.

Man jauni kaimiņi parādījušies -- pareizāk sakot, kaimiņienes. Divas vaļīga paskata blozgas taisni tādā formastērpā, kādā defilē apkārt rajona galvenās industrijas darbinieces -- melnās zeķubiksēs un augstpapēdenēs.

Stāvu laukā, pīpēju, šās izpeld no sava dzīvokļa. Mēle niezēja apjautāties: "Labdien, jūs uz darbu, ja?" Bet iedzimtā pieklājība uzvarēja, ko tur bojāt attiecības ar kaimiņiem. Un viņas jau tā uz mani šķībi noskatījās.

Un vēl es pīpējot sapazinos ar kaimiņieni Ludmilu, ļoti dzīvespriecīgu pusmūža kundzi. Izrādās, viņa ir precējusies ar to kungu, par kuŗu es savulaik ziņoju, kā viņš centās sasaukt mutē drāzto Denisu, kas bija ierubījis televizoru uz pilnu katušku un tādēļ nekā nedzirdēja. Kundze man apskaidroja, ka Deniss ir viņas sīkais dēls no pirmās laulības.

Tā ja. Pīpēšana, protams, bojā plaušas. Toties būtiski uzlabo sabiedrisko dzīvi.

vakar es biju nikna un visu laiku raudáju, sver mani uz kádiem 4 dazádiem svariem un pazinjo ka es nepilna menesha laika esmu pienjemusies par kádiem 6! kilogramiem un sveru 75 kilogramus, ka nespeju sevi kontrolét un ka man esot jáievéro stingra diéta jo es apdraudu savu un bérna veselíbu.

un visi ir tik pashtaisni, nevienam berns nav bijis un visi tik labi zin ko darít, tev jáiet nodarboties ar sportu, uz velisopédiem, jáatvél brívais laiks, jásamazina procijas. un to visu saka cilvéki kas pashi pierijás kartupelju omeleti, pashi nekádi tievie nav un neskatoties uz to ka katru ménesi maksá 50 eur par sporta záles abonomentu tur iet labi ja vienu reizi ménesí uz spa.

es esmu riktígi nikna. nikna un resna, péc jaunás definícijas.

http://foto.inbox.lv/muslimix/METELIS-CO-2

nu un šim visam tagad 50% atlaide.
sms uz 29175571
ā, parole 1001

Lai es par daudz nesapriecātos un pārāk neiegrimtu apmierinātībā, šorīt atklāju, ka tas sīkais kretīniņš (lasīt - kaķis) ir piemīzis manu čemodānu!
Nekas tāds...tikai vienas džinsas cietušas...

Līdz ar studiju gaitu uzsākšanu vajadzīgas šādas grāmatas:

*)Zauberga, Ieva. 2004. Theoretical tools for profesional translators.
*)Veisbergs, Andrejs. 2007. Konferenču tulkošana.

Varbūt kādam ir un vairs nevajag, es labprāt atpirkšu!

Ir te viņiem tādas ēstuves, kur gatavo tikai viena veida ēdienu - rossticini. Tie ir maziņi aitas gaļas šašliciņi (salīdzinājumam - latviešu tradicionālie ir mega lieli). Tad tos šašliciņus nes pa desmit iesmiņiem, kamēr kompānija pasaka, ka pietiek. Komplektā ir grauzdēta maize, aplieta ar olīveļļu. Un gaļai vēl uzsmērē eļļu, kura nostāvējusies uz čilli.
...njā, par veģetārismu šeit ir vēlams aizmirst un karmu atstāt mājās.

vakar pīpējām. pienāca klāt matūra krievu babene un palūdza piepīpēt. kamēr šķīlu viņas smēķim klāt uguni, viņa ieskatījās manā sejā un sajūsmināti sāka kliegt: "oj, kakoj krasavec! i barada kakaja! i glaza kakiji jarkiji! nu spasibo!"

vakar man bija 'vīriešu diena'.
un kristīnei jau seši mēneši.

Un šodien darbā galīgi nestrādājas. Nu galīgi un nemaz. Gandrīz vai varētu iet mājās, bet darbu saraksts tomēr ir.

1. Alens Dž.,Nerne Dž. Skolēnu izaugsmes veicināšana(2000)
2. Nīmante D. Klasvadība(2007)
3, Špona A., Audzināsanas teorija un prakse vai Audzināšanas process(2001 vai 2003)
4. Baldiņš A. Skolas un ģimenes darbība(2001)
5. Karpova Ā, Ģimenes psiholoģija(2006)
6. Ķestere I, Pedagoģijas vēsture(2005)
7. Žukovs L, Pedagoģijas vēsture(pamatkurss)(1999)
8. Balsons M. Kā izprast klases uzvedību(1995)
9. Geidžs N, Beliners D., Pedagoģiskā psiholoģija(1998)
10. un varbūt kādam tikai sev zināmā veidā ir izdevies tikt pie šī brīnuma:
Viesturs Reņģe PSIHOLOĢIJA Personības psiholoģija (lekciju kurss).
ā, un vēl Psiholoģijas vārdnīca(1999)

 Zinu jau zinu, ka daudzas ir pieejamas online, bet ja runa par grāmatām, gribas viņas taustāmā veidā, plauktā noliekamas. Ja ir ko piedāvāt raksti uz ē-kasti un saki, ko vēlies pretī.

 misstirlina@Inbox.lv

par baigi nelielām naudiņām vajadzīgs maketētājs vienam pensionāru žurnālam.
any ideas?

māte aizvakar aizgāja no darba. priekšniece esot viņai aizrādījusi par papēžkurpēm. uz ko mana māte esot pacēlusi uzaci un laipni ieteikusi priekšniecei turpmāk atļauto papēžu augstumu jau iepriekš minēt darba līgumā. lol? mana audzināšana:)

es jau sen saku, ka darbadevējus pēdējais laiks sēdināt uz mietiem un dirsināt pie katras iespējas, savādāk mēs no šitās pakalpiņu un dirsālīdēju mentalitātes nekad netiksim vaļā un vēl, nedoddies, iepotēsim nākošajām paaudzēm.

bet tā, paejot malā, man jāsaka, ka jā - mana māte nēsā amorālus apavus. sencis vienreiz viņas tupeles nosauca par sadō-mazō kurpēm un es nevarēju nepiekrist.

diskusija ideāli ir zinātkāra otra cilvēka izpratnes pētīšana un atsevišķos gadījumos - sacenšanās spriestspējā, nevis zināmo faktu un teoriju skaitā. Rītupa un Ķīļa gadījums ir ļoti skumjš. viņi iekārto sev pasauli, kurā paši nemaz nespēj dzīvot un tad nāk mājās un iespiež galvu kādā siltā klēpī un raud. viņiem vajag pakauties.

Sit n' Go - profits labs, baudas nekādas

protams, ka tie pārsvarā ir vīrieši, kas argumentē un uzbrūk tā, it kā materiālās zināšanas vienus paceltu pāri citiem. un jūtas uzvarējuši, ja pieķer cits citu kāda fakta nezināšanā vai izglītības trūkumā. viņiem vienkārši vajaga pakauties nevis būvēt kaut kādas melu valstības.

brokastojot raadu Maksim pie sienas sakaartaas bildes un saku, lai njem vienu no taam liidz. nee, nevienu negribot. tad nu izklaideejoties runaajaamies, kas tie par notikumiem bijushi, kad bildeeti. runaajamies par mana brachkas izlaidumu. viens siikais prasa, kur Citroninjsh. saku, ka Ievai veederaa.
L: vinjsh tur kriit
K: nee, peld. izkriit aaraa tikai vienreiz un tad ir dzimshanas diena. (dzimshanas dienas ir ejoshais temats, naakoshnedeelj vienam puikam buus, vakar daavanu vinjam mekleejaam)
M: mammu, zini, ko? es tik sen biju Tavaa veederaa, kad vairs neatceros, kaa tur izskatiijaas! (kaut ko domaa) .... vareetu uzziimeet...
K: nu pameegjini, Tev ziimeet labi sanaak.
M: ... jaa... varbuut...
K: kaa tur bija? labi vai slikti? silti vai auksti?
M: es biju bez dreebeem, bet bija silti.
K: un tumshs.
M: nee! sarkans. viss bija sarkans.

bail par caursišanu.
Laikam nevajag baidīties. Ja ir mērķis, tad drīkst.
Saturieties! Piesprādzējieties! :)
Taču ātruma ierobežojumi jāievēro, lai nenotiek sadalīšanās.
`ja tev ir sirds, tavi sapņi piepildīsies`
kā būs - būs. Dzīve turpinās, ir labi. Nevajag vēl labāk, vajag tā turpināt :)

Bet par To citreiz.

pst. ir par ko padomāt. cilvēku dzīves uztvere. ēdiens. jā, arī par nepaēdušajiem. (labāk neteikšu, ka tagad galdā vīnogas, siers, jogurts, trifeles (kauns :))

Piesēdos pie devianta nude sadaļas un tā arī neesmu vēl aizvēris

Ak jā, vakar vakarā, uzmanot 2 nešpetnu meitenīšu trakošanu pa mantu kasti un mātes skapja atvilknēm, aizmirsu piefiksēt te pirms tam dzirdēto, kas lika aizdomāties. Tā bieži gadās. Kā nu bija, kā ne, tak vakar iekrita mazs honorārs par boksa sacīkšu (tas tāds pasākums, kurā savācas cilvēki, kuri legāli ļauj sev sist pa galvu (c) mdog) afišas maketu, tb atļāvos pieripināt pie kioska Teikā un iegādāties RL numuru. Kamēr skaitīju kapeiciņas, lai norēķinātos par pirkumu, neizbēgami ieklausījos aiz manis rindā piestājušu studentu teiktajā. Viens tā ar vīpsnu otram a la: "ai, RL šoreiz galīgi garām - kārtējo reizi puse numura ar visiem sen apnikušo Ķīli, kurš klārē to savu sen visiem zināmo horizontālo saišu nepieciešamību". Nu kaut kā tā. Tad nu aizdomājos. Ne jau par to, ka zināmā sabiedrības daļā melnbalts pasaules skatījums, nespēja uz empātiju, neiecietība un nesmalkjūtība, kas dažbrīd robežojas ar rupjību, tiek uzskatītas par atklāta un tieša cilvēka "ar savu viedokli" pazīmēm. To norakstu uz jaunības maksimālisma + sliktas audzināšanas harmoniska apvienojuma rezultātu. Aizdomājos par to, ka jebkurš domājošs cilvēks publiskajā sfērā vienlaikus izpaužas divējādi: sev līdzīgajiem un "plašām masām". Un skaidrs tak ka, piemēram, tas pats Ķīlis masām domātā intervijā nespriedelēs par savām svaigākajām intuitīvām atziņām. Tās var paust vai nu sarunā ar tādu pašu, vai šādam šauram speciālistu lokam domātā speciāla izdevuma publikācijā. Bet masām, pie tām vēršas didaktiski. Protams atkārtojot jau sen teikto, jo diemžēl tie tautieši nav spējīgi veidot tās pašas horizontālās saites un sadarbību, kaut tas atkārtots jau simtiem reižu. Žēl būtu, ja dzirdētais jaunietis, kurš savu autoritāti kursabiedru vidū ceļ ar autoritāšu noliegšanu (ak, Bazarov!), nesapratīs, ka vienai monētai ir divas puses un neiemācīsies tās saskatīt gan kopā, gan spēt nošķirt vienu no otras. Gan jau sapratīs. Ar laiku. Gudrība nāk ar gadiem (lai gan pārāk bieži gadi atnāk vieni). :)