voyage, voyage (mazeltov)

voyage, voyage: Kā jau tika solīts, šodien..

vakar, 8:04 pm, 3 atsauksmes

Kā jau tika solīts, šodien man nācās izmest megaloku pa visādām skērī-šit takām, daudzviet nācās stumt sevi un ričuku, jo, bļin, vienā pusē zemes siena, šaura taciņa zem kājām, bet otrā pusē - stāva krauja - kaut kā grūti atslēgt vizualizācijas kā es tur pišos lejā ar galvu pa priekšu, virpuļojot cauri lapām, vāveru kakām, apskrambājot visu, ko vien var un beigās uzspraužoties ar aci uz kāda asa zara. Vēl tur ir visādi dēļu-redeļu tiltiņi, kas arī sola kritienus uz galvas taisni gravās, kuras arī, pēc visādām ledus vētrām, ar kritušiem kokiem un zariem tā vien aicina mesties virsū ar sāniem. Viens pa ceļam satiktais man no attāluma uzsauca "hey bro", bet tas ir normāli, nekad uz tām takām nevienu beibi neesmu redzējusi. Tagad man jāiet vannā un es nevaru parunāt, tik nogurusi es esmu.
Cēzija stienis (ceezija_stienis)

Cēzija stienis: Tētis mūs aizveda uz kaut..

šonakt, 2:00 am, atsauksmēm

Tētis mūs aizveda uz kaut kādu burgeru ēstuvi. Mums nebija daudz laika, tāpēc viņš mūs mudināja ātri izvēlēties ēdienu. Es paņēmu lielo sierburgeru, kartupelīšus un mazo kolu, bet Matīss iespītējās un teica, ka grib pusdienot "lidiņā". "Nekāda "lidiņa" šodien nebūs", skarbi noteica tētis, un Matīss, samierinājies ar situāciju, pasūtīja mazo sierburgeru un mazo saldējumu. Tētis pasūtīja tikai kafiju, ko viņš arī ļoti ātri izdzēra, un pēc tam viņš mūs skubināja ēst mudīgāk. "Tādi čammas, johaidī, nolāpīt' zem'! Tu stūķē mutē to savu maižuku fiksāk, draudziņ!". Es arī stūķēju to "maižuku", un arī Matīsiņš mēģināja ātrākt tikt galā ar savu mazo burgerīti. Kad nu pabeidzām mieloties, tētis mūs rāva uz mašīnu. "Tu sēdēsi aizmugurē, bet tas vemsteklis sēdēs priekšā. Ja sēž priekšā, tad nebūs slikta dūša". Matīsiņu nolika priekšā, jo viņš, ja sēž aizmugurējā sēdeklī, gandrīz vienmēr vemj. Es arī agrāk vēmu, bet tad es pieaugu un spēju sevi kontrolēt. Matīsiņš vēl ir mazs, viņam vēl jāaug. Un viņš arī aug - aug un vemj mašīnā. "Nefilozofē te daudz, rāpies iekšā, nav laika, nav laika", tētis noteica. Tā mēs arī braucām; kaut kur pie Juglas mēs izkāpām. Tur tētis apskatīja garāžas, sarokojās ar citiem onkuļiem. "Es gribu čurāt", teica Matīsiņš. "Paskat, paskat", tētis skaļi izsaucās, "Viņš ne tikai vemj, bet arī čurā!". Garāžas onkuļi smējās, un man bija ļoti liela kauna sajūta. Un tas viss notika manā dzimšanas dienā. Tā nebija vislabākā dzimšanas diena.

krekeritis2013 (paardod): Galda datros

šonakt, 1:36 am, 3 atsauksmes

Pārdodu datoru :
i3 3220 procesors - 3.3Ghz ar socket 1155 ar HD2500 integrēto video karti,
Mātesplate - Asrock H61M-VG3 ar 2 atmiņas kopnēm DDR3 (MAX atmiņa 16Gb - Ir garantija 1.5 gads), Video karte HD7730 2GB DDR3 128bit- (garantija 1.5 gads) ,
Cietais disks 500Gb bez sliktiem sektoriem,
RAM - 4Gb DDR3 un kopnes ātrums 1600Mhz (Ir garantija 1.5 gads),
500W barošanas bloks.

P.S. Uzlikts 8.1 Windows un dators ir jaudīgs, tāpat arī diezgan kluss.
P.S. 2 - Ja kaut kas nepatīk, tad atstāj savu komentāru pie sevis :p.
Cēzija stienis (ceezija_stienis)

Cēzija stienis: - Tu vēl ilgi tur ņemsies?..

šonakt, 1:06 am, atsauksmēm

- Tu vēl ilgi tur ņemsies? Ko tu vispār tur dari?
- Es lasu pūpolus.
- Pūpolus, pūpolus... Kaut kādus sūdus tu lasi.
- Pats tu esi sūds!
- Es nevaru būt sūds, jo es maksāju nodokļus.
- Jā, tev ir taisnība.
* (inese_tk)

*: Salaspils-Smiltene-Strenči-Seda-Oleri-Rūjiena-Sigulda-Salaspils

22. aprīlis, 1:14 am, atsauksmēm

bija divas garas dienas, kuras sākās jau aizvakar naktī krāsojot olas. vispār olas mani Lieldienās vienmēr nomoka, jo es neēdu olas, bet man nenormāli patīk to krāsošanas process un es neesmu spējusi izdomāt tam nekādu vegānisku alternatīvu. tā kā šogad mums vajadzēja olas, ko ņemt līdzi uz pasākumu, kurā bija jāuzstājas ar "Saviešiem", tad pagādājām brīvībā turētu vistu olas un krāsojām nost.
vakar atklājām peldsezonu Niedrājā, tālāk devāmies uz Sedu un Sedas purvu. tur izstaigājušies braucām uz Oleru muižu, kur pabijām vēl vienā minipurvā un jauki pavakarējām. šorīt bija 2h jādzied un jāvada aktivitātes Lieldienu pasākumā un pēc tam vēl jādzied Rūjienā. mājupceļā izbraucām caur Siguldu un es beidzot tiku pabraukt ar Siguldas panorāmas ratu - līdz šim vienmēr bija gadījies tur būt sezonās, kad tas nedarbojas.


Smiltene, Strenči, Seda )

Savieši Oleru muižā un Rūjienā )

Sigulda un laimīgas beigas )
jutoņa: sadzēros zaļo tēju
ausos: Biruta Ozoliņa
tēmas: bilds, folk, lv, smiltene
Kate (es_esmu_dzhims)

Kate: vakar notika tas, ko vairāk..

šonakt, 12:24 am, atsauksmēm

vakar notika tas, ko vairāk par visu vēlējos jau piecus gadus. es nedrīkstu teikt, kas tas bija (ļoti gribētos), bet man vajag atzīmēt, ka tas notika. esmu ļoti priecīga.
tas tur piepe autsaideris nekomunikatīvais (etalonfunkcija)

tas tur piepe autsaideris nekomunikatīvais: Cibā gan izskanēja..

vakar, 11:00 pm, atsauksmēm

Cibā gan izskanēja viedoklis, ka sakārtota māja = iztērēta dzīve, bet reizēm jau vajag. Pēc daudzām stundām šrubēšanas, mazgāšanas, olu krāsošanas un galu galā visa skapja satura pārskatīšanas, lai atliktu malā to, ko labāk vairs nekad nevilkt, ir mazliet sakārtojusies galva. Arī labi.

-: Es domāju, ka ir tādi, kas..

šonakt, 12:01 am, atsauksmēm

Es domāju, ka ir tādi, kas apvainojas (me), un ir tādi, kas atriebjas (šo, droši vien (ceru), ir mazāk).

-: Es šopēcpusdien paskatījos..

vakar, 11:50 pm, atsauksmēm

Es šopēcpusdien paskatījos televīziju (tā gan nav no minētajām 5 lietām), redzēju raidījumu, kur profanē mūziku, redzēju pliekanus jokus, redzēju "Naida minūtes" iespējamu priekšteci. Visur, tāda sajūta, kanalizācija. Ar kumelīšu smaržu, ar mīlošiem tētiem ekrānā un izdevīgām telefonsakaru cenām. Un.

neviss (vajag): vadiņu Nook

vakar, 11:09 pm, 4 atsauksmes

Atstāju e-grāmatu lasītājam oriģinālo USB vadu laukos, tagad ilgāku laiku nav plānots tur doties un speciāli braukt arī negribas - bet lasīt gan gribētos.

Ļoti priecātos, ja kāds varētu uz dažām stundām aizdot USB kabeli (konkrēti Nook Simple Touch, bet pieņemu, ka vismaz vienas firmas robežās viņi ir vienādi) apmaiņā pret vēlamām lietām.

Droši vien varu arī man nelīdzīgam cilvēkam atstāt pasi vai ko ķīlā uz to laiku - vai kā citādi garantēt, ka atdošu noteiktajā laikā. neviss@inbox.lv
Strēlniece (str)

Strēlniece: bet dienas ir sapņaini labas..

vakar, 11:17 pm, 2 atsauksmes

bet dienas ir sapņaini labas
un piemērotas baltvīna dzeršanai pie jūras

-: Šovakar ir kādas piecas..

vakar, 11:16 pm, atsauksmēm

Šovakar ir kādas piecas lietas, par ko apvainoties.
cukursēne (saccharomyces)

cukursēne: mastery of rgn

vakar, 11:05 pm, atsauksmēm

šodien ļoti, ļoti pārliecinoši zaudēju "vāģi II" galda spēlē.
Strēlniece (str)

Strēlniece: pavasaris ar smaržīgām..

vakar, 10:55 pm, atsauksmēm

pavasaris ar smaržīgām aličām pagaidām jau tik galvaspilsētā:)
unpy (unpy)

unpy: Biju.

vakar, 10:38 pm, 7 atsauksmes

"Biju" ir tāds smuks vārds. Frāze "vienmēr biju bijis" riktīgi atver čakras. Vai aizver. Vai pofig.
neiroze zosta kundze, mīļais piena kunkulīts (jojo)

neiroze zosta kundze, mīļais piena kunkulīts: Royal Copenhagen

vakar, 9:36 pm, 11 atsauksmes

Zviedrijas radi sasistās vietā atveda divas šitādas:

(ar mazliet citu zīmējumu, izmeklējos, nevarēju atrast).

чайка: ura!|phonefoto

vakar, 9:58 pm, atsauksmēm




ura!|phonefoto
tēmas: foto, lt, vilnius
-- (ripp)

--: vimbas ventas rumbā lec tik..

vakar, 9:07 pm, atsauksmēm

vimbas ventas rumbā lec tik tiešām iespaidīgi. un kuldīga ir burvīga arī pavasarī. vienīgais - tūrisms ar 2 gadus vecu bērnu NAV tas pats, kā tūrisms ar 1-1,5 gv bērnu. pie šī vēl jāpiešaujas. apkārtni sanāk baudīt/iepazīt pārgājienos no viena rotaļlaukuma uz otru, pa ceļam izmisīgi izvairoties no ūdenstilpnēm. vienā seklākā dīķī viņa paguva ieskriet līdz ceļiem, vairākos citos (ne tik seklos) centās. labi, ka līdzi bija gan maiņas apģērbs, gan pat (neparastā kārtā) apavi. ventas rumba mazo A. burtiski apbūra. tiecās tai tuvāk, tuvāk un tad vēl nedaudz tuvāk.
man, savukārt, turpceļā bija iespēja papraktizēt apdzīšanas manevru. vienā tādā gan teju vai ķēru trieku, braucot pa pretējo joslu, gandrīz paralēli apdzenamajai mašīnai, no maza celiņa pēkšņi iznira velosipēdists. un uzreiz aidā uz joslas vidu, tieši man pretī. labi, ka priekšā nebija ne līkums, ne attāls pretīmbraucējs. veiksmīgi nobremzēju, paguvu gan viņam neuzbraukt, gan arī pabeigt manevru.
paši dienas beigās esam ļoti priecīgi un tikpat ļoti noguruši. rīt ceram tikt līdz zoo.
It's good to be me (usne)

It's good to be me: zudušo rīgu meklējot

vakar, 8:47 pm, atsauksmēm

Palīdzot kolēģim, uzskrēju virsū šim:
tur var ieraudzīt:
 kāds bija strelnieku laukums un pirms tam skvērs 60tajos gados
āgenskalna priežu kafejnīcu
jūras pērli
un daudz citu jauku vietu, kuras noslēpušās mūsu bērnības atmiņās. izrādās tās patiešām bija.

* (inese_tk)

*: aprīlis

vakar, 8:30 pm, atsauksmēm

ārā smaržo pēc mana vismīļākā laika gadā. plūme zied.
tēmas: dabvērojums
pikaczu (pikaczu)

pikaczu: nikns tas viruss

vakar, 5:52 pm, 4 atsauksmes

Pagaidaam paliek sliktaak. Vakar sabruku pirms paspeeju sanest visus produktus, vakaraa iepilina aju deguna pilienus ar efedrinu, tas man ljaava sakraasot olas, uzcept keksus un sataisiit siljkji kazhokaa. Jau kurie sveetki paiet slimojot, organismam laikam labaak patiik ikdiena.
neiroze zosta kundze, mīļais piena kunkulīts (jojo)

neiroze zosta kundze, mīļais piena kunkulīts: Lieldienas

vakar, 5:32 pm, 3 atsauksmes

Mums ir ļoti jaukas Lieldienas. Piektdien visi aizlikās uz Walibi, es izlikos, ka strādāju, vakar bijām Keukenhofā, un skatīt tulpju laukus Nīderlandē un šodien krāsojām olas un braucām pie čurājošā puisīša, ēst saldējumu un vafeles. Visas meitenes, Ingrīda (7), Agnese (6) un Astrīda (4.5) nosprieda, ka tas ir viens vareni pretīgs puika un nemaz neskatījās uz viņu. Esmu nogarlaikojusi savus Zviedrijas radus, bet ir labi. Ārā silts, saulīte silda -

Ā, par olām, ģenerālis visas bļodiņas, kuras naktī saliku uz šokolādes olām, lai vārnas neizvazā, kārtības mīlestības vadīta bija nolasījusi. Tad nu līdz lasīšanas brīdim dabūju kreņķēties, ka putni apēdīs. Bet tā, ja jūs vēl nezinājāt, mūsu pusē Lieldienu rītā visi baznīcu zvani lido uz Romu pēc pāvesta svētības. Kā pāvests zvanus nosvēta, tie piepildās ar šokolādēm un lido atpakaļ. Pāri lidodami izbirdina šokolādes, lai visiem ir ko lasīt.
solipse (solipse)

solipse: ir lietas, ko nezinu, bet..

vakar, 6:08 pm, atsauksmēm

ir lietas, ko nezinu, bet matus skaldīt gan es protu.
Scandalo Calmo (kinskis)

Scandalo Calmo: ā, un vēl viena štelle,..

vakar, 6:03 pm, 11 atsauksmes

ā, un vēl viena štelle, īsts lols. aizeju es šorīt uz tēva kristāmbaznīcu apcerēt augšāmcelšanās tēmu (iegadījās arī svecīti aizdegt ar uzrakstu mūžīgs miers vai debesu valstība, kat kas tamlīdzīgs). nosēžos tā, lai nerēgotos pārāk ar savu nesekošanu līdzi visām ceļoskrišanām un gavilēšanām. mise vēl nav sākusies, un vēl kaut kā nesākas, tā kā ievelkas.

piepeši pienāk man klāt tāds knariņš, tips kā no kādas krievu filmas par nepa laiku odesu, saka, mums tevi vajag procesijai, nest svinīgos piederumus. atbildu, ka, piedodiet, neesmu gana glīti apģērbies, ne tūka svārku, ne samta bikšu, nedz arī vispār es kāds katolis. nekas, nekas, uzģērbsim pa virsu komžu, kā ārstam, un nekatoļi mēdz būt labāki cilvēki nekā katoļi. nu, izdarīsi labu darbiņu lieldienu rītā.
ok. lielākoties ziņkārības dzīts piekritu, jo atzīsim, pirmoreiz mūžā man kaut kas tāds paspīdēja, moš pēdējo. un tēvs bērnībā tepat esot svētkos bijis par baznīczēnu (piedodiet, nejēdzu tos terminus, katrā ziņā tēva mātes māsas uz viņu esot raudzījušās un teikušas, ka viņam uz poliju jābraucot par ksendzu mācīties), atceros, tēvs tāds iešvilpis rādīja, līdz kurienei viņam stiepusies tā komža, visi esot teikuši, ka izskatoties pēc eņģelīša.

un vēl interesanti, ka vīrelis vispirms mani uzrunāja krieviski. pamanīju arī, ka poļi, viņus pēc izskata var atpazīt, savā starpā runājas krieviski.

tā nu es biju otrās rindas kreisais luktura nesējs pie prāvesta baldahīna. 3x apgājām baznīcu, cilvēki apgarotām sejām krita ceļos, pa priekšu baldahīnam gāja vīraka kūpinātājs, ar blagovōņiju savilkos pilnas nāsis. misē bija skaisti gari dziedājumi ar labi skanošu kori un dziedātājiem. sprediķis gan bija pļāpīgs sūds. izskatās, ka mācītāji mēģina kļūt ārkārtīgi saprotami plašām tautas masām, un tas nu nekur neder.

par komžu sīkāk )
Scandalo Calmo (kinskis)

Scandalo Calmo: man gavēnis beidzies, un aiz..

vakar, 5:32 pm, 7 atsauksmes

man gavēnis beidzies, un aiz priekiem es pat nezinu, ko lai tagad iedzer.
tādēļ nedzeru neko.
un gaļu es arī tagad varu, bet negribu.
olas apēdu kādu pusdienu atpakaļ, un varētu būt, ka pienāks gals tai tunča bundžai, kas man visas šīs nedēļas rēgojās pa ledusskapi.
hestia (hestia)

hestia: Mēs te..

vakar, 4:52 pm, 1 atsauksme



Mēs te bijām... jeb divas palaidnes, kas, nebūdamas slēpņotājas, atrada slēpni un nolēma atstāt savas pēdas.
judging the mice (rasbainieks)

judging the mice: šodien atklāju sev grupu..

vakar, 4:22 pm, 7 atsauksmes

šodien atklāju sev grupu fucking guns
atrodiet: http://tatafriends.com/rockbandicons/
Rituālie pakalpojumi (martcore)

Rituālie pakalpojumi: par fudbolu

vakar, 4:06 pm, atsauksmēm

starp citu, korejieša mejena čoja tradicionālisma stilā ieturētās ilustrācijas
kā lai to labāk pasaka )
Shelly (shelly)

Shelly: "Rimi" atlaides bērnu..

vakar, 2:55 pm, atsauksmēm

"Rimi" atlaides bērnu drēbēm, sapirkos veselu maisu laukiem, lai nav katru nedēļu visu jāvadā. Īpašs prieks man, protams, ir par dzeltenu pidžamu, uz kuras attēlots ļ. koncentrējies lauvēns ar knupi mutē.
tjigra (tjigra)

tjigra: PRIECĪGAS LIELDIENAS!

vakar, 2:36 pm, atsauksmēm

Laba dziesma mājas vākšanai :)
mani sauc ar citronu (ave)

mani sauc ar citronu: Mātes autoritāte..

vakar, 2:08 pm, 2 atsauksmes


Mātes autoritāte bērnībā balstījās uz to, ka viņa prata indiski grozīt kaklu (Indijas klasiskajā dejā to laikam sauc par sundari neck) un uzcept neiespējami garšīgus kartupelīšus. Omas māsa Eļa tāpēc, ka stāstīja par velniem un spokiem. Anniš tētis - jo vienmēr plēsa jokus. Jāņonkulis - jo cēla mājas. Vijastante man likās skaistākā sieviete pasaulē, kad Jāņu naktī pie ugunskura dziedāja "mīlu mazo Lulū, sapņoju par tevi vien" by Ilmārs Dzenis. Tētis laikam ar to, ka spēlēja kultūras nama grupā bungas. Es par to aizdomājos tāpēc, ka rīt satikšu krustdēlu un kaut kas taču ir jāizdomā, lai es atstātu iespaidu uz mūžu. Taču īsti nezinu, kas atstāj iespaidu uz piecgadīgiem puikām. Ā, pagājšvasar viņš bija sajūsmā par manu draudzeni, kas kaila peldējās upē un tēloja nāru, viņš pat aiz sajūsmas pats ieskrēja peldēties, lai arī pirms tam teica, ka auksti un bailīgi. Kkā tā ja. Līdz šim mans lielākais success laikam bija pirms pāris mēnešiem, kad divas stundas meistaroju viņam safīra kroni, jo viņš paziņoja, ka gribot valdīt pār vecākiem un vecvecākiem.


Viņš bija starā.

unpy (unpy)

unpy: Lieldienas svinam, ja?

vakar, 1:54 pm, 13 atsauksmes

 
Ādolfs Hiltlers 
dzimis 1889. gada 20. aprīlī
Božena Chodunska (bozena)

Božena Chodunska: Pēc vakardienas..

vakar, 3:32 pm, atsauksmēm

Pēc vakardienas dārzeņkopības un ugunskura kurināšanas darbiem un šodienas olu krāsošanas rezultāts uz rokām un sejas akurāti tāds, ka man atliek tikai kā Skārletai aizbildināties, ka es tak tikai vienu reizi izjāju bez cimdiem. Un arī bez burkas, kā rādās, ja ņem vērā, ka deguns izskatās pavisam citā krāsā, kā viss cits. Papus brīdināja, ka man iedegšot arī jostiņa tajā vietā, kur krekls un džinsi, veicot brīvās kustības, lāga nevar satikties.
Priecīgas Lieldienas, starp citu.

p←: Jūs spējat aptvert 15...

vakar, 1:21 pm, atsauksmēm

Jūs spējat aptvert 15. gadsimtu? Man te sūknē ārā kg, un tie skaitļi ir jocīgi.
باب (dooora)

باب: kas ir permakultūra?

vakar, 12:12 pm, 10 atsauksmes

uz šo jautājumu mēs atbildēsim pēc svētkiem, bet Lieldienu politsprediķa vietā izvilkums no Šveika 11. nodaļas, kura patlaban atvērta četrās valodās.
______________________________________
— Iesim taču meklēt to karalauka altari! — aicināja Šveiks. Rīts jau klāt.
— Man tikai jāuzvelk formas tērps un jāiedzer vēl viens groks.
Beidzot abi izgāja uz ielas. Ceļā pie vecu lietu uzpircēja sievas feldkurats stāstīja Šveikam, ka vakar «ar dieva svētību» iespēlējis daudz naudas un, ja uz priekšu tikpat labi iešot, tad varēšot izpirkt klavieres no lombarda.
Tas bija kaut kas līdzīgs pagānu solījumam nest upuri savam elku dievam.
Samiegojusies uzpircēja sieva pateica viņiem dīvana jaunā īpašnieka adresi Vršovicē. Feldkurats izturējās neparasti galanti: ieknieba viņai vaigā un pakutināja zem zoda.
Uz Vršovici viņi devās kājām, jo feldkurats paskaidroja, ka viņam nepieciešama pastaiga svaigā gaisā, lai padarītu galvu skaidrāku.
Vršovicē veca, dievbijīga skolotāja dzīvoklī viņus gaidīja, nepatīkams pārsteigums. Atradis dīvānā saliekamo altari, vecais kungs bija uztvēris to kā kādu dieva zīmi un iedāvinājis- vietējai Vršovices baznīcai ar noteikumu, ka altara otrā pusē jābūt uzrakstam: «Dievam tam tēvam par godu un slavu. Dāvinājis pensionēts skolotājs Kolaržiks. Tā kunga 1914. gadā.»
Skolotājs, ko viņi pārsteidza vienā apakšveļā, bija ļoti samulsis. Sarunā ar viņu noskaidrojās, ka viņš uzskatījis atradumu par brīnumu un dieva pirkstu. Kad viņš nopircis dīvānu, kāda iekšēja balss viņam sacījusi: «Paskaties, kas atrodas dīvana atvilktnē.» Jā, viņš sapnī redzējis pat eņģeli, kas viņam pavēlējis: «Attaisi dīvana atvilktni!» Viņš paklausījis un, kad nu dīvānā atradis miniaturu saliekamu trīsdaļīgu altari ar iedobumu svētā sakramenta glabāšanai, tad nokritis dīvana priekšā ceļos un no sirds piesaucis dievu, teikdams to un slavēdams, un uzskatījis visu notikušo par dieva mājienu izrotāt ar šo altari Vršovices baznīcu.
— Tas viss mūs maz interesē, — feldkurats paziņoja. — Tādu mantu, kas jums nepieder, jums vajadzēja nodot policijai, nevis kādai sasodītai baznīcas sakristejai.
— Pielūkojiet, ka neiekuļaties nepatikšanās ar tādu brīnumu! — brīdināja Šveiks. — Jūs nopirkāt dīvānu, nevis altari, kas ir kara resora īpašums. Tāds dieva pirksts jums var dārgi maksāt. Nevajadzēja klausīties uz visādiem eņģeļiem. Kādam vīram Zhoršā gadījās izart tīrumā kausu, kuru kāds bija izzadzis no baznīcas un noglabājis, kamēr pienāks labāki laiki un zādzība piemirsīsies. Kausa atradējs arī domājis, ka. tas ir dieva pirksts, un nav vis atrasto mantu izkausējis, bet aiznesis mācītājam kā ziedojumu baznīcai. Mācītājs nodomājis, ka šo svētuma apgānītāju sākuši mocīt sirdsapziņas pārmetumi, tāpēc aizsūtījis pēc stārasta, stārasts pēc žandarmiem, un nabaga vīru nevainīgu notiesājuši par baznīcas apzagšanu, jo viņš tiesā visu laiku melsis sazin par kādiem brīnumiem. Gribēdams attaisnoties, tāpat stāstījis par eņģeļiem, piepinis vēl pašu dievmāti klāt un beidzot dabūjis desmit gadus. Jūs darītu, prātīgāk, ja nāktu mums līdzi pie šejienes mācītāja un palīdzētu atdabūt valsts mantu. Karalauka altaris nav kaķis vai zeķe, ko var atdāvināt, kam vien iegribas.
Vecais kungs ģērbdamies trīcēja pie visām miesām. Zobi viņam klabēja.
— Nudien, man prātā nebija nekas ļauns vai peļams! Es tikai domāju, ka ar šādu dieva dāvanu palīdzēšu izpušķot māsu nabadzīgo dieva namu Vršovicē.
— Protams, uz kara resora rēķina, — Šveiks skarbi un asi pārtrauca. — Laba dieva dāvana, neko sacīt! Kāds Pivoņka Choteboržā arī domāja, ka tā ir dieva dāvana, kad viņam rokās nokļuva valgs ar svešu govi.
Nabaga veco kungu šādas valodas pilnīgi samulsināja, un viņš pat nedomāja vairs aizstāvēties, tikai centās ātrāk saģērbties, lai varētu drīzāk visu nokārtot.
Vršovices mācītājs vēl gulēja un, kad viņu uzmodināja, sāka lamāties, jo domāja, ka viņu aicina pie mirēja.
— Nekāda miera nav ar to pēdējo svaidījumu! — viņš sirdījās, ar nepatiku ģērbdamies. — Viņiem ienāk prātā mirt taisni tad, kad cilvēkam vislabākais miegs. Un pēc tam sāksies kaulēšanās par maksu.
Priekšistabā abi satikās — dieva tā kunga pārstāvis 110 Vršovices civilajiem katoļiem un dieva tā kunga pārstāvis zemes virsū no kara resora.
Īstenībā tā bija ķilda starp privātu personu un karavīru.
Ja draudzes mācītājs apgalvoja, ka altarim neesot vieta dīvānā, tad feldkurats aizrādīja, ka vēl jo mazāk pamata pārvietot karalauka altari no dīvana tādā baznīcā, ko apmeklē tikai civilas personas.
Šveiks mētājās ar dažādām piezīmēm, piemēram, ka esot ļoti viegli uz kara resora rēķina padarīt bagātu nabaga baznīcu. Vārdu «nabaga» viņš izrunāja pēdiņās.
Beidzot viņi iegāja sakristejā, un mācītājs izsniedza feldkuratam karalauka altari pret šādu kvīti:
«Saņēmu karalauka altari, kas nejauši bija nokļuvis Vršovices baznīcā.
Feldkurats Oto Kacs.»
Daudzināto karalauka altari bija ražojusi ebreju firma «Morics Mālers» Vīnē. Šī firma gatavoja visādus dievkalpojumiem un kultam nepieciešamus priekšmetus, kā rožukroņus, svētos attēlus utt. Altaris sastāvēja no trim daļām un bija pārklāts ar neīstu apzeltijumu tāpat kā visa svētās baznīcas slava.
Kas bija attēlots uz altara, par to bez labas iztēles neviens netiktu gudrs. Skaidrs bija tikai tas, ka šo altari tikpat labi varētu lietot elku dievu pielūdzēji Zambezi vai burjatu un mongoļu šamaņi. Izgleznots brēcošās krāsās, altaris iztālēm atgādināja krāsainu plāksni dzelzceļnieku redzes pārbaudei.
Labi saredzama bija tikai viena figūra. Tas bija pliks vīrs ar mirdzumu ap galvu un zaļganu miesu, kura pēc krāsas atgādināja zoss tūpļa daļu, kas jau iesmakusi un sākusi pūt.
Šim svētajam neviens nekā ļauna nedarīja. Gluži otrādi, no abām pusēm viņu apsargāja divi spārnoti radījumi, kam vajadzēja attēlot eņģeļus, taču skatītājam radās iespaids, ka plikais svētais brēc aiz šausmām, ieraudzījis tuvumā šādu kompāniju, jo eņģeļi atgādināja teiksmainus briesmoņus, kaut ko vidēju starp spārnotu meža kaķi un Parādīšanās grāmatas nezvēru.
Altara pretējā pusē bija glezna, kam vajadzēja attēlot svēto trīsvienību. Balodi māksliniekam visumā nebija izdevies pārāk daudz izķēmot. Viņš bija uzgleznojis putnu, kas tikpat labi varēja būt balodis kā baltā pērļuvista. Toties dievs tas tēvs izskatījās pēc laupītāja no mežonīgajiem rietumiem, ko publikai rāda dažādās aizrautīgās, asiņainās filmās. Dieva dēls turpretim bija omulīgs jauns cilvēks ar tīri glītu vēderiņu, ko sedza kaut kas peldbiksītēm līdzīgs. Visumā viņš atgādināja sportistu un krustu turēja rokā tik eleganti kā tenisa raketi.
No tālienes skatoties, visa trīsvienība saplūda raibā jūklī un šķita, ka tur attēlots vilciens, kas iebrauc stacijā.
Ko attēloja trešā glezna, neviens nevarēja uzminēt.
Kareivji dievkalpojuma laikā pastāvīgi strīdējās, cenzdamies atrisināt šo mīklu, zem kuras bija paraksts: «Heilige Maria, Mutter Gottes, erbarme Dich unser!»
Šveiks laimīgi novietoja karalauka altari ratos, pats apsēdās blakus ormanim uz bukas, bet feldkurats ratos ērti uzlika kājas uz svētās trīsvienības.
Šveiks sarunājās ar ormani par karu. Ormanis izrādījās dumpīgi noskaņots un izteica dažādas piezīmes sakarā ar Austrijas ieroču neuzvaramību, piemēram: «Serbijā jums atkal sadevuši pa biksēm,» — un tamlīdzīgi. Kad viņi piebrauca pie produktu pārbaudes aizkārtnes, sargs jautāja, ko viņi vedot, un Šveiks atbildēja:
— Svēto trīsvienību un jaunavu Mariju ar feldkuratu.
Tikmēr kaujas rotas viņus nepacietīgi gaidīja apmācības laukumā. Tām nācās gaidīt ilgi. Šveiks ar feldkuratu vispirms aizbrauca pie virsleitnanta Vitingera pēc sporta kausa, tad uz Brževnovas klosteri pēc monstrances, hostijas trauka un citiem dievkalpojuma piederumiem, kā arī pēc pudeles mišu vīna. No tā redzams, ka noturēt karalauka dievkalpojumu patiešām nav tik vienkārši.
— Kuļamies kā pliki pa nātrēm, — Šveiks sacīja ormanim, un tā bija taisnība.
Kad viņi ieradās apmācības laukumā un uzgāja uz paaugstinājuma ar koka barjeru un galdu, uz kura bija jāstāv karalauka altarim, tad izrādījās, ka feldkurats aizmirsis ministrantu. Agrāk tā pienākumus bija izpildījis kāds kājnieks, kas nupat bija iedomājies kļūt par telefonistu un aizbraucis uz fronti.
— Tas nekas, feldkurata kungs, — Šveiks sacīja, — es varu viņu atvietot.
— Bet vai jūs zināt, kas ministram jādara?
— Nekad neesmu ar to nodarbojies, — Šveiks atbildēja, — bet pamēģināt var. Tagad taču karš, un karā cilvēki izdara daudz ko tādu, kas viņiem agrāk nav pat sapņos rādījies. Vai nu es nepratīšu šādu tādu dumu «et cum spiritu tuo» piepīt pie jūsu «dominus vobiscum»! Galu galā nav taču nemaz tik grūti staigāt jums apkārt kā kaķim ap karstu putru. Tāpat mazgāt jums rokas un liet no kannām vīnu . ..
— Labi, — feldkurats attrauca. — Tikai ūdeni gan man kausā nelejiet. Labāk jau tūliņ ielejiet arī otrā kausā vīnu. Vajadzības gadījumā es vienmēr došu zīmi, vai jums jāiet pa labi vai pa kreisi. Ja es paklusām iesvilpšos vienu reizi, tad nāciet no labās puses, divas reizes — no kreisās. Ar mišu grāmatu daudz nestaipieties. Visumā blēņas vien ir. Bail jums nav?
— Es nebaidos ne no kā, feldkurata kungs, arī no ministranta darba ne.
Feldkuratam bija taisnība, kad viņš sacīja: «Visumā blēņis vien ir.» Viss noritēja pavisam gludi.
Feldkurata runa bija ļoti īsa:
— Karavīri! Mēs šeit esam sapulcējušies, lai pirms došanās uz kaujas lauku pievērstu savas sirdis dievam. Lai viņš dod mums uzvaru un uztur mūs pie veselības! Es jus ilgi neaizkavēšu un novēlu jums visu labāko.
— Ruht! — nokomandēja vecais pulkvedis kreisajā flangā.
Šādu dievkalpojumu sauc par karalauka dievkalpojumu tāpēc, ka tas ir pakļauts tiem pašiem likumiem, kādiem pakļauta kara taktika kaujas laukā. Ilgajās karapulku gaitās trīsdesmit gadu karā arī karalauka dievkalpojumi vilkās varen ilgi. Modernās taktikas laikā, kad karaspēka pārvietošanās norisinās ātri un strauji, arī karalauka dievkalpojuma gaitai jābūt ātrai un straujai.
Dievkalpojums ilga taisni desmit minūtes, un tie, kas atradās tuvāk, nevarēja vien nobrīnīties, kāpēc feldkurats dievkalpojuma laikā svilpj.
Šveiks ātri uztvēra signālus, parādījās te labajā, te kreisajā pusē altarim un nekā cita neteica kā vien: «Et cum spiritu tuo.»
Viss ceremoniāls atgādināja indiāņu deju ap ziedokļa akmeni, bet kopiespaids bija labs un izkliedēja garlaicību, kādu dvesa putekļainais, drūmais apmācības laukums, kam aizmugurē stiepās plūmju gatve un atejvietas, kuru smirdoņa aizstāja gotisko tempļu mistisko vīraka smaržu. Visi bija labā omā. Virsnieki, sastājušies ap pulkvedi, stāstīja anekdotes. Viss ritēja pilnīgā kārtībā. Šur tur starp kareivjiem bija dzirdams: «Dod ievilkt vienu dūmu!» Un kā upura dūmi vietumis pret debesīm stīdza zilganās tabakas dūmu strūkliņas. Sāka smēķēt pat apakšvirsnieki, kad ieraudzīja, ka arī pulkveža kungs aizkūpina smēķi.
Beidzot atskanēja: «Zum Gebet!» — laukumā uzvirpuļoja putekļi, un pelēkais formas tērpu četrstūris locīja savus ceļus virsleitnanta Vitingera sporta kausa priekšā, kuru viņš bija ieguvis sacīkšu skrējienā Vīne—Medlinga «Sporta favorīta» kluba vārdā.
Kauss bija pilns līdz malām, un vispārējais spriedums, ko izsacīja rinda pēc rindas, vērojot feldkurata manipulācijās, skanēja:
— Izmeta kā ogu!
Šis dievam patīkamais darbs atkārtojās divas reizes, tad atkal atskanēja komanda: «Uz lūgšanu,» — orķestris laida vaļā, cik jaudas, «Dievs, sargi mūsu ķeizaru», un tam sekoja komanda «stāties» un «doties projām».
—   Savāciet tās grabažas, — feldkurats sacīja Šveikam, pamājot uz karalauka altari, — un aizvedīsim visu atpakaļ, ko esam patapinājuši!
Viņi brauca atpakaļ ar to pašu ormani un godīgi atdeva visu, atskaitot baznīcas vīna pudeli.
Un, kad viņi beidzot bija mājās, aizsūtījuši nelaimīgo ormani uz komandantūru pēc atlīdzības par ilgo braucienu, Šveiks sacīja feldkuratam:
— Padevīgi ziņoju, feldkurata kungs, — vai ministrantam jābūt tās pašas ticības kā garīdzniekam, kuru viņš apkalpo?
— Zināms, — feldkurats atbildēja, — citādi dievkalpojums neskaitās derīgs.
— Tādā gadījumā notikusi liela ķibele, feldkurata kungs,— Šveiks paziņoja, — jo es esmu ārpus visām ticībām. Man gan nekad neveicas.
Feldkurats uzmeta Šveikam skatienu, mirkli klusēja, tad uzsita viņam uz pleca un sacīja:
— Izdzeriet to baznīcas vīnu, kas vēl palicis pudelē, un tad varat uzskatīt, ka esat atkal uzņemts baznīcas klēpī.
______________________________________

p←: Sangvinika.

vakar, 12:37 pm, atsauksmēm

Sangvinika.