Izrādās, ka BLM organizācijas dibinātājas ir pašdeklarētas marksistes, kuras vairāk interesē šķiru ideoloģija, ne rasu nevienlīdzības risināšana.
BLM sākotnēji dibināta, lai vērstos pret policijas patvaļu, sevišķi agresiju pret melnādainajiem. Tā izsaka vēlmi apkarot rasismu, kas esot izplatīts ASV policistu rindās.
Kā noskaidroja "PanAm Post", lai gan tiek apgalvots, ka BLM iestājas pret policijas patvaļu un rasismu visā pasaulē, šī organizācija vienlaikus ir liels dažādu brutālu un represīvu diktatoru atbalstītājs. BLM dibinātājas ir pārliecinātas Venecuēlas diktatora Nikolā Maduro un Kastro režīma sabiedrotās.
Ironiski, ka BLM vienlaicīgi protestē par policijas brutalitāti ASV un slavē režīmu, kas pazīstams ar represīvo drošības spēku nežēlīgo vēršanos pret oponentiem.
Raugi, Opālas Tometī vadība, kas pati ir viena no organizācijas līdzdibinātājām, BLM nosūtīja "neatkarīgu novērotāju" delegāciju uz Venecuēlas 2015. gada parlamenta vēlēšanām. Citiem novērotājiem no ASV, ANO vai ES organizācijām Maduro režīms akreditēties neļāva. Vienīgie pielaistie novērotāji nāca no "revolucionārajam mērķim" un režīmam draudzīgām organizācijām.
Īsi pēc notikušajām vēlēšanām, Tometī nāca klajā ar rakstu, kurā vārds vārdā tika atkārtotas Maduro režīma starptautiskai propagandai sagatavotās tēzes. “Pēdējos 17 gadus esam bijuši liecinieki tam, kā Bolivāra revolūcija stingri iestājusies par līdzdalības demokrātiju, izveidojusi taisnīgu, caurspīdīgu vēlēšanu sistēmu, kas atzīta par vienu no labākajām pasaulē.” Tā raksta Tometi par visai apšaubāmo Venecuēlas vēlēšanu norisi.
Interesanti arī, ka jau pirms 2015. gada vēlēšanām, Maduro personīgi saņēma apbalvojumu “Afro-pēcnācēju samitā”, kas notika Harlemā. Uz samitu Maduro uzaicināja tieši pēc BLM vadības pieprasījuma.
Pulka Venecuēlas iedzīvotāju ir tikuši nogalināti, nevis pretojoties arestam vai ielu protestu sadursmēs ar policiju, bet gan no policijas snaiperu lodēm, kad tiem no augšas tika pavēlēts "nomierināt demonstrantus", tā nodrošinot pāris līķus. Viszināmākais ir bijušās skaistumkonkursa karalienes Genesis Carmona gadījums, kuru 2013. gadā nogalināja Maduro snaiperi—tikai divus gadus pirms Tometi publiski nāca klajā ar savu dziļo apbrīnu par Maduro un viņa režīmu.
Lasot Tometi slavinājumus, jāpatur prātā tās zvērības un necilvēcīgos apstākļus, no kuriem cieš cilvēki Venecuēlā. Tam lielisku ieskatu jau iepriekš devusi Meredita Kohuta, par to rakstot "The New York Times" slejās. Jāsecina, ka BLM līdzdibinātāju cīņa nav vien vis pret rasismu. Ir arī citi mērķi. Šāds cinisma līmenis visupirms liecina par fanātisku sekošanu ideoloģijai.
Abas organizācijas "Black Lives Matter" pārstāves ir fanātiskas marksistes. Patrīcija Kullore, otra no BLM līdzdibinātājām, kādā no intervijām atzina, ka ir labi “apmācīta marksiste”, piebilstot, ka viņas “lieliski pārzinot ideoloģisko teoriju”.
Tādā kārtā, nav pārsteidzoši, ka šīs organizācijas vadītājām ir grūtības atrast ko kritizējamu valstīs, kur valda kreiso spēku diktatori.
Pēc Fidela Kastro nāves, BLM soc. tīklu kontā tika izlikts oficiāls paziņojums: “Pamodāmies pie ļoti dalītām jūtām, jo pasaulē vairs nav Fidela Kastro. Pirmām kārtām, tā ir milzīga zaudējumu sajūta, ko vēl vairāk sarežģī bailes un satraukums.” Tas rakstīts pat neskatoties uz to, ka citi BLM organizācijas locekļi, atgriežoties no vizītes Kubā, rakstīja: “Joprojām vērojam daudz pierādījumus apspiešanai, kas vērsti melno kubiešu virzienā, kurus baltie kubieši izliekās nemanām.”
Nevar noliegt, ka rasisms joprojām pastāv ne tikai Amerikas Savienotajās Valstīs, bet arī Eiropā un citur. Rīcība pret rasismu ir slavējama, un tādām organizācijām kā NAACP u.c. ir labi pelnīta reputācija, jo tās pēdējos 60 gados ir palīdzējušas uzlabot melnādaino u.c. cilvēku dzīvi ASV. Jāsecina, ka diezin vai "Black Lives Matter" būs viena no šādām veiksmīgajām organizācijām.
BLM galvenā pretenzija uz slavu, kas iekodēta jau pašas organizācijas vārdā, cēlusies no pieņēmuma bez laba pamatojuma. Statistika liecina, ka policija, proporcionāli skaitot, nenogalina vairāk melnādaino vīriešu. Organizācijai arī būtu daudz ko skaidrot attiecībā uz tās izteikto atbalstu un sadarbību ar slepkavnieciskiem un tirāniskajiem režīmiem, jo šo režīmu pārstāvji labprāt gribētu nodarīt lielu kaitējumu visu krāsu amerikāņiem.
Tāpēc ir patiesi pārsteidzoši, ka daži no Amerikas atzītākajiem biznesa līderiem ir izvēlējušies ignorēt BLM dibinātāju acīmredzamo, pat uzkrītošo, nodomu veicināt marksismu un t.s. “revolūciju” Amerikas Savienotajās Valstīs, kam nav nekā kopīga ar rasi. Šādu mērķu pamats meklējams aklā ideoloģijā.
ASV reģistrētas vismaz 13 organizācijas ar nosaukumu Black Lives Matter. Tās ieņēmumu dienestā (IRS) reģistrētas kā "501-3c" labdarības organizācijas. Pat ātri pārlūkojot publiskos pārskatus, redzams, ka šīs organizācijas lielākoties (ar dažiem izņēmumiem) neatbilst IRS bezpeļņas statusa noteikumiem. Tas, iespējams, darīts apzināti. Redzams, ka organizācija nelabprāt atklāj ziedojumu līdzekļu avotus, kā arī to, kā tie tiek tērēti. Par šiem faktiem gan neviens nav plaši ziņojis.
Neapšaubāmi, ka rasisms pastāv. Konservatīvie melnādainie vīrieši, kā piemēram, senators Tims Skots un Augstākās tiesas tiesnesis Klarēns Tomass, daudz stāstījuši par personīgo pieredzi, saskaroties ar rasistisku izturēšanos vai ļaunprātīgu izmantošanu. Žēl, ka radikālajai marksistu kustībai ir ļauts kļūt par apspiesto balsi.
Tomēr jāsecina, ka, ja tik ciniskai organizācijai, kas nosoda policijas brutalitāti ASV, bet vienlaikus veido alianses ar slepkavnieciskiem režīmiem, turklāt vēl ar bagātāko ASV korporāciju atbalstu, ir ļauts kļūt par rases vienlīdzības cīņas tēlu un ruporu, reālus panākumus un rezultātus sasniegt būs grūti.
https://panampost.com/panam-staff/2020/06/23/the-links-between-black-lives-matter-and-nicolas-maduro-revealed/?cn-reloaded=1
