Šodien Lielupes benzīntankā pienāk vīrs – vienā rokā mazs pušķītis ar īsām baltām neļķēm, otrā – caurspīdīgs maisiņš, kurā, šķiet, bija miltu paka un cukura paka. (Saruna notika krievu valodā)
- Es atvainojos, – viņš teica. – Sveiciens mūsu visu kopīgajos svētkos!
Sāku brīnīties, kas, nez, tie mums par kopīgiem svētkiem.
- Vai jūs varētu mani pārvest pāri tiltam? - viņš vaicāja.
Sacīju, ka braucu pretējā virzienā.
- Tad neko, - viņš teica. - Es jau neko daudz jums neprasu, tikai pārvest pāri tiltam. Esmu jau vecs, karojis četros karos.
Tikai tad man pielēca, par kādiem svētkiem viņš runā.
Vīrs devās pie turpat līdzās stāvoša kravas busa, un droši vien izteica to pašu lūgumu. Straujo atskatoties, kravas busa šoferis izlaida no rokām un zemē nometa kastīti ar olām.

I don't get these "life after 30" memes, kas uzkrītoši sāk savairoties manā burbulī. kas, protams, raisa pārdomas par tēmu, visi tiešām tik jauni bija? also, naktī pēc trīsdesmitās dzimšanas dienas visi šie cilvēki pamodās ļ agri no rīta, paskatījās spogulī un gāja uz pastu stāvēt rindā pēc pensijas?

Jāpasaka sīkajai, lai iemācās izslēgt telefonu pēc zvana. Automātiskajā atbildētājā vesela minūte sīko klasesbiedru sarunas ierakstījušās.

Jāatceras uzrakstīt Arbaitsamt, ka man vajag brīvu privātās dzīves dēļ. Nē, es saprotu, ka vergiem privātā dzīve nepienākas. Lai tik paprovē nedot.

Internetā var nopirkt visu? Ha. Var jau var, bet tikai vairumā.
https://xinbaihuishelf.manufacturer.globalsources.com/si/6008852514044/pdtl/Shopping-trolley/1162031889/Shopping-Trolley-Bag-for-Outdoor.htm
Mana iecienītā riteņsoma. Bet 500 man tiešām nevajag. Pietiktu ar 3-4 gab. Tikai nekur nevar atrast.

Es esmu sava mirušā vīra atraitne, nevis madama. Un esmu tieši tik nikna, patiesa un taisnīga. Lūk!

Vai Disneja komiksu tēls Goofy latviskajos tulkojumos bija Gūfijs vai bija latviskots? Un ja latviskots, tad kā?
Tencinu ļoti.

Joachim vakar sagrieza brāli. Aizvajar atklāja urīnpūšļa vēzi un uzreiz grieza, lai skatītos, kas ir, kas nav. Joahims runāja un runāja, un es tikai klausījos un klausījos, šad tad izmetot ps vārdam. Klausījos ka ģimenē nekad nekas tāds nav bijis. Klausījos par omi, kura simts gadus esot sasniegusi. Klausījos par iespējamo glābšanas procentiem vienu no tūkstoša. Klausījos par viņa pienākumiem un uzdevumiem, kas viņam priekšā, par brāļa jauno teleskopu, kura viena detaļa sver 30 kg un Joachim tas tagad būs jāstiepj. Ko es varēju teikt? Neko. Tikai uzklausīt. Bļeģ!

gribas uzrakstīt par to, kā sieviete, kura mani piedzemdēja, ik pa laikam reportē ar pikčām to, kādas fotkas ar mani viņas pirmais vīrs tur viņu kopīgajā kabinetā. pie tam, viņš viņas tur fiziskā formātā rāmī. pārsvarā fotkas no kaut kāda aizvēsturiska laika posma, visticamāk tupa nospertas feisbukos. bet mani šausmīgi besī tas, ka es nezinu kā viņus savā blodziņā saukt. man roka neceļas uz viņiem referēt kā uz maniem... nu šitiem. normāli es viņus saucu vārdā vai uzvārdā. bet neliekas smuki tā darīt kaut kādās cibās. laikam paliksiet neuzzinājuši... oh wait.

Šodien kursos bija baigie podi. Runājām par valodas dialektiem. Spriedām, spriedām. Un tad krievu meitene no Ukrainas, kura ar musulmani precējusies, jo staigā lakatā, ieminējās, ka Polijas pierobežā ar viņu krieviski nerunājot un vispār tur jocīgi runājot. Nez kādēļ itāliete sāka vaimanāt, ka tas takš esot nepieklājīgi. Un tad es noskaldīju, ka pareizi dara, ka nerunā, jo tur ir karš. Un mēs arī ilgi krieviski nerunājām, jo, ja grib dzīvot Latvijā, tad valoda ir jāprot. Mazām tautām sava valoda ir jāsaudzē.

Kāds, 2011. gada 8. jūnijā uzdevis jautājumu, kas man ienāca prātā pirms nedēļas.

Jautājums muļķīgs - vai mainot spiedienu var paaugstināt ūdens sasalšanas temperatūru?

Tagad, kad šis tas no galvenā jau apdarīts, varu mēģināt atsaukt atmiņā pagājušo nakti.

# Esmu aizbraucis uz MT. Ne ta pirms ziemas ūdeņus izslēgt, ne ta vienkārši apraudzīt. No ārpuses viss ok, bet ieeju mājā, un uzreiz ir skaidrs, ka nepavisam nav. Nez kāpēc pirmajam pievēršu uzmanību ledusskapim, kas stāv vaļā, bet ir līdz pusei piekrauts ar kaut kādiem produktiem. To, ka no griestiem aumaļām gāžas ūdens, turklāt karājas norauti elektriskie vadi, nez kāpēc pamanu tikai pēc tam. Bet tad jau redzu, ka verandā no dušas telpas ir izvilkta un salauzīta dušas kabīne, tualetē vairs nav ne poda, ne izlietnes, pat ne flīzes uz sienām, turklāt visās sienās ir izdauzīti pamatīgi caurumi, virtuvē vairs nav ne jaunās plīts, ne izlietnes utt. Vārdu sakot, nofenderēts ir viss, ko vien iespējams nofenderēt, bet pārējais ir vai nu vienkārši salauzts, vai sabojāts "meklējot sienās apslēptas dārglietas". Tas pats arī šķūnī – tur, kur stāvēja zāles pļāvējs, trimeris u.tml. verķi - pilnīgs tukšums. Bet tas vēl nekas - pāri sētai stiepjas diezgan rūpīgi izrakta tranšeja, no kuras jau izcelta tur acīmredzot bijusi caurule (realitātē nekā tāda nav). Pārrakts arī ceļš, pazudusi betona caurtekas caurule (arī tādas tuvumā nav). Skaidrs, ka jāzvana policijai, ko arī daru (ar viedtālruņiem sapņos pēdējā laikā galīgi neiet, tie vienkārši mēdz neklausīt, ne fotografēt, ne filmēt, ne reaģēt, turklāt ir uzradusies kaut kāda ļoti nelāga aplikācija, kas to visu liedz īpaši mokošā veidā – manuprāt, tā ir kaut kāda pilnīgi jauna sapņu tēma). Sazvanu policiju un mēģinu paskaidrot, kur atrodos, bet tad pamanu, ka no maza šķūnīša (realitātē MT tāda nav) skursteņa kūp dūmi. Laukā iznāk garmatains bārdains vīrietis no galvas līdz kājām ģērbts tādā fluoriscenti sarkanā ūdensdrošā tērpā, viņš nes pār plecu pārmestu baļķi, kas apaudzis ar rozā piepēm. Mana saruna ar policiju pievērš viņa uzmanību, viņš mani pamana. Mēs katrs pa šaura kanāla (tāda MT nav, protams) savu pusi paralēli ejam vienā virzienā. Es kliedzu klausulē, kā atbraukt līdz notikuma vietai, bet redzu, ka viņam ir rokā cirvis. Laimīgā kārtā man brīvajā rokā ir pagadījusies kuvalda, tomēr es redzu, ka arvien tuvāk nāk vieta, kur kanāls beigsies, un mums būs jāsastopas. Šajā brīdī blond mani pamodināja, jo miegā jau biju uzvedies pārāk skaļi, lai gan mana saruna ar policiju viņai bija izklausījusies vien pēc nesakarīgas kunkstēšanas.

P. S. Vēl tur uz brīdi parādījās kaut kādi lādzīgi kaimiņi, tēvs ar dēlu, tādus nekad neesmu sastapis, bet tie ātri pagaisa. Kopsavilkums – latviešu jaunāko laiku topošo filmu scenāriju lasīšana atstāj zināmu iespaidu.

# Pēc tam sēdēju vai nu laikraksta redakcijā, vai reklāmas aģentūrā, un piepeši pie manis ieradās trīs – sieviete ar bērnu un vīrietis ar vienu kāju un kruķiem. Visi trīs apgalvoja, ka esot policisti un esot atnākuši, jo es esot pastrādājis kaut kādu noziegumu (ne ta braucis dzērumā, ne ta vēl kaut ko). Man jau viņi uzreiz šķita aizdomīgi un pieprasīju uzrādīt apliecības. Vīrietis no kabatas izvilka maku - aptuveni tādu pašu kā manējo, kas sprāgst pušu no dažādām lojalitātes kartēm - un nosvieda uz galda. Es smiedamies izbēru tā saturu un norādīju, ka īstie policisti nemēdz mētāties ar šādiem makiem, bet - un te bija veikls žests, atdarinot kustību - no kabatas izvelk tādu acumirklī atveramu apliecību vai žetonu. Kas notika pēc tam, es neatceros.

# Jo jau nākamajā mirklī mežonīgā ātrumā skrēju lejup pa līkumotām un šaurām akmens kāpņu ieliņām, kādas mēdz būt šur tur senos laikos būvētās pilsētās Itālijā vai pat Šveicē. Tur jau kaklu varēja nolauzt, bet es turējos godam. Brīžiem pa priekšu, brīžiem nopakaļ, ja man gadījās uzminēt kādu taisnāku ceļu, skrēja kaut kāda sportiska paskata meitene, taču manam skrējienam ar viņu nebija pilnīgi nekāda sakara - viņa vienkārši tur rēgojās, bet man bija jātiek galā pašam.

Uff. Tāda bija šī nakts, lai gan, iespējams, pat tas vēl nebija viss.

“Vladimir Putin has dug a pretty big hole for himself. An attempt to go around the back of a major treaty that actively made his country safer has ended up sinking the treaty. Rather than endure a humiliating climb-down that would involve admission of cheating and the destruction of the new missiles, Putin is blustering new threats.”

https://www.popularmechanics.com/military/weapons/a26431348/russia-putin-inf-treaty-new-nukes/

Vai Swedbank Latvijā ir SEPA instant transfer?

Pārsūdzība ir nonākusi laikā un vietā un tiks izskatīta. Man nekas nav jādara. Tikai jāsmaida un jāvēro.

Vai kādam nav labs padoms kā nomākt sapņošanu? Nekādi miega līdzekļi man nav laba darījuši. Pat, ja aizmiegu aiz pareiza gurdenuma, visu laiku rādās kaut kāda intensīva huiņa, ļoti daudz informācijas, situācijas, darbību. Breins burtiski neatslābst vai pat darbojas aktīvāk miega režīmā, nekā ikdienā un nav nekādas atpūtas no tā sasodīta miega, kurš jau tā ir īss un saraustīts (4-6h darbanaktī). Nav tā, ka rādītos baisi murgi un uncanny shit, vnk pārāk dahuja viskautkas un moments, kas smadzenēm ir pastāvīgs overload. Nekad nejūtos izgulējies.
Antidepresanti neinteresē, ir čekoti, vēl lielāks sviests par defolto stāvokli. (esmu pamēģinājis pregabalīnu, kas ir kaut kas bik cits un iespējams atgriezīšos pie tā - komenti?).

šodienas darba diena bija tāda, pēc kuras sēdi, blenz sienā un atceries, ka pirms stundas gribēji iziet uzpīpēt. un aizej palasīt svešas cibas, aizdomājoties, ka varbūt vajadzēja dzīvot citu dzīvi. bet nē. nu laikam jau nē. padzīvos šito pašu pagaidām. weekendā anyway sola ļ sliktu laikapstākli, tur varētu saķert tos darbus, pie kuriem šodien nesanāca pieķerties.

also, atgādiniet man kāds rīt, ka man uz pastu baigi vajag aiziet.

Ā, es atnācu no profilaktiskās apskates pie ģimenes ārsta. Māsiņa forša, ārsts sakarīgs, pilnīgi nevaru noticēt, ka man tā paveicies. :) Pēc visiem tiem daudzajiem gadiem, kad bija sajūta, ka ar savu veselību jātiek galā vienai pašai, tagad ir radies sabiedrotais. :) Bijusī ģimenes ārste norobežojās no manām hormonu vainām un aiztrieca pie endokrinologa - pat neuzrakstījusi man nosūtījumu analīzēm (bez kurām tas endokrinologs neko jau nevarētu pateikt). Jūtos patiešām pateicīga šovakar. :)

Noaktualizēju un padarīju aktīvu savu CV. Sākšu pētīt savas iespējas jauna darba jomā.

Pulkstens saka: "You've been sitting for too long". Muļķis, nezina, kas ir stāvgalds.

cietumā ieslodzītie tradicionāli tika reabilitēti ar smaga dara starpniecību.

un daži slimo ar vecuma marasmu ...

Un ja kāds uzskata mūs par Untermensch, mēs varam arī doties prom un savus vecīšu dibenus var vācieši mazgāt paši. Vienkāršībā un pieticībā.

Iesakiet lūdzu kur iespējami lētāk salabot loga pacelšanas/nolaišanas mehānismu automašīnai. Varbūt kāds pats prot? Vai vienkārši lētāku auto meistaru Rīgā.

Man vairs nekas nav jāpierāda. Šaubas ir par labu apsūdzētajam un, ja Vācijā tā nav, tad es tur neko nevaru līdzēt.

visas tās epopejas ar manu pandu (nu, manu uzņēmumu) sakarā, man liekas, ka es sāku iemīlēties tajā sievietē, kura nodarbojas ar... well, dokumentiem un manis handholding through all this fucking misery and debilitating pain.

latest and greatest topic, ka čehu banka grib, lai es parādu kaut kādus kontraktus vai invoices savai pandai, lai iedotu man bankas kontu. man vienīgajai liekas, ka būtu pointless izrakstīt kādam invoice, ja šis kāds to nevar apmaksāt, jo pandai nav bankas konta?
tā nu es te sēžu, šūpojos savā nodabā un dienas prieks šajā visā sarakstē ir: "Yesterday we said that the language of communication is English. I do not understand why she writes in Czech. Answer her in English."

toties krievu bankā vienai zajai nācās iemācīties kā aizvērt bankas kontu. viņai nekad iepriekš neesot gadījies tā darīt.

**iet šūpoties tālāk*

Kas tas ir un kāpēc, un kopš kura laika jaunieši tik daudzus stāstījuma teikumus pabeidz ar, ēē, jautājošu intonāciju?
Tā, it kā nebūtu pārliecināti par to, ko paši saka. Teikuma saturam pat nav nozīmes, tas var būt pavisam drošs apgalvojums, bet tomēr beidzas uz tās jautājošās nots.
Varbūt visi cenšas būt šausmīgi pieklājīgi un drošības pēc apšauba katru savu vārdu, lai nevienu neaizvainotu? Vai kas tas ir?

Elegantām kustībām ar distanču slēpēm slīdēju pāri apsnigušiem klajumiem, pāri pakalniem, cauri ielejām un mežu puduriem.

Interesantākais šajā sapnī ir tajā ietvertā nerealitātes sajūta – apziņa, ka tas ir tikai sapnis, un ka dzīvē tā nekad nenotiks, jo slēpošana ir kaut kas tāds, kas man riebjas kopš agras bērnības.

Man šajā dzīvē ir jāiemācās novilkt robežas. Vai arī tie ir mazvērtības kompleksi, kas man liek turēties pie darba, kurš mani izsmeļ, jo ir sajūta - a ja nu man tikai liekas, ka es visa tāda laba un sakarīga darbiniece, bet tā nemaz nav? Urāns martā iebrāzīsies manā desmitajā (karjeras) mājā, kur uzturēsies septiņus gadus, tāpēc karjeras jomā man ir gaidām visai vētraini laiki. Bet pati arī atjaunošu savu CV un paskatīšos apkārt. Varbūt cilvēks ar salīdzinoši labām excel zināšanām un pieredzi analītiskajā darbā tomēr kaut kur noder?

Es viņiem parādīšu uguņus. Nožēlojamā, mantkārīgā nodevēju ģimene. Kukuļdevēju šlaka.

Es ceru, ka neviens viņa bērns vairs negribēs bērnus. Paliks bez mazbērniņiem vairošanās ģenerālis. Un ļoti pareizi. Nav vajadzīgs tādu sugu pavairot.

Nē man patīk tā tieslietu ministrija. Es viņiem par bērna tēvu, viņi par manu veselību. Pirms slimais šizofrēniķis iesniedza iesniegumu, viņa veselību neviens nepārbaudīja?

Es nezinu, kas ir jūsu pubertātes skaņu celiņš, bet manējais ir kaut kur starp deviņdesmito beigām un divtūkstošo sākumu. Es apzinīgi sekoju līdzi ZTV topiem un augstā godā turēju Ievu Tūnu. Es mēdzu arī pārrakstīt kasetē mīļākos gabalus no radio - Uģa Poļa dārdošā balss paziņoja par dziesmas pozīciju topā, kas vienmēr uzgāja drusku pāri dziesmas sākumam. Man liekas teju maģiski, ka Outkast gabals "Ms. Jackson" man šodien izklausās tieši tikpat stilīgs un grūvīgs, cik toreiz, kad tas dominēja visus iespējamos čārtus. Un "Pure Shores" arī šonakt skan tikpat hipnotiski - gan kā toreiz "Pludmalē", gan arī kā tad, kad iznāca GTA 5. Pleiliste zem attēla.

Viens skaists laikmets noslēdzas.. RIP Karl Lagerfeld...

Visus mīlu! Bet esmu viena kalnā un koklēju. Lūk tā!

viskija akmeņi - laba štelle vai nav jēga mēģināt?

Zivs nosprāga. Savairojās un nosprāga. Nekad nepirkšu vairs dzīvas zivis MegaZoo. Viņi ir stulbi ar savu iedzīvošanās kāri.

Sveiki!

Ir kāds labs un efektīvs līdzeklis vai veids, kas palīdz atgriezt virtuves "baltās (linoleja?) virsmas" to sākotnējā stāvoklī? Ir pāris iestāvējušies traipi utt., kas spītīgi nenāk laukā ar parastajiem abrazīvajiem virtuves virsmu kopšanas līdzkļiem.
P., varbūt zobupastas Buratīno un skābētu kāpostu sulas maisījums atstāts uz nakti?