Ļoti vajag Kārļa Vērdiņa dzejoli no krājuma "Pieaugušie", kas skan Sigmas dziesmā "Cik nemanāmi".

Ar jumiķi kaimiņš nevar vien beigt atvadīties. Vispirms atvadījās, tad jumiķis bija aizmirsis visus savus pierakstus un atkal atvadījās. Tagad abi turpina ļerkstēt pie autiņa.

Kas ir нейтральная передача mašīnas ātrumpārslēdzējā? Latviski?

Kas ir нейтральная передача mašīnas ātrumpārslēdzējā? Latviski?

Neko nedzēsīšu. Nākamreiz lai vispirms uzzin, kam piesieties, pirms sākt. Pamuļķi.

Šodien es esmu kļuvusi par vienu gudrības zobu nabagāka. Bet process bija samērā nesāpīgs un arī diezgan ātrs (36 minūtēs man apskatīja visus zobus, uztaisīja ārstēšanas plānu, diviem zobiem uztaisīja rentgenu, veica anestēziju un tad arī izrāva). Tagad jūtos jocīgi, bet nu labi.

Priekšnieks pie sevis taisa sanāksmi. Man katru reizi, kad viņš taisa sanāksmes, pilnīgi stress sākas - kas atkal noticis?

kāpēc es visu savu līdzšinējo dzīvi netiku nogaršojusi tik lielisku sēni kā cirtaino čigāneni?

(draudzene gan saka "es lasu čigānietes")

Jā, datoru nevajadzētu turēt sešu kvadrātmetru virtuvē, it īpaši, ja tur bez pārtraukuma elektriski žāvējas āboli.

Šī mācība man izmaksā 35 eiro.

Besī sīkie. Sēdēju ezermalā, nevienam neko ļaunu nedarīju. Turpat ar distanci divi sīkie divdesmitgadnieki vāvuļo. Laikam smukākais bija no kādas Dienvideiropas viesstudents, jo nesmukais stāstīja, ka mēs Vācijā šitā un tā. Tad pēkšņi, prasa, vai šam tagad ir draudzene. Šis sērīgi, ka neesot, higiēnisku iemeslu dēļ. Es gandrīz iespurdzos. Nevarēja nepubliski par tādiem jautājumiem spriest?

Ja Frīda Kalniņa-Saulīte apprecas ar Žani Lauriņu-Kalnbergu un grib gan pieņemt vīra uzvārdu, gan paturēt savējo, vai viņa turpmāk sauksies Frīda Kalniņa-Saulīte-Lauriņa-Kalnberga?

Kuru autoskolu iesakāt 2020.gada rudenī? Un kuru noteikti ne?

Esmu sabriedusi pirkt e-lasītāju. Tikai kādu? Pārsvarā lasīšu zagtus epubus. Vai Kindle vispār ar tādiem sadarbojas? Ir arī lētākas alternatīvas? Kādi ir jums un vai patīk?

Kāpēc viņi visi ir tik maziņi, vai tas nav šausmīgi neērti?

Aprunājos ar savu māmiņu, viņa iesaka man to sāpošo gudrības zobu raut laukā, nevis labot. Ak, vai, man tajā pašā dienā, kad sarunāts zobārsts, ir arī vēl viens obligāts pasākums, kuru nevaru atcelt. Bet mani kolēģi mani sabiedēja, ka tajā pašā dienā es vairs neko jēdzīgu pasākt nevarēšot.

te ir daži topošo mediķu radinieki; negribat par brīvu Pokrotnieka grāmatu "Digestīvā endoskopija"?

Pati savukārt labprāt aizņemtos uz ražas laiku kādu augļu žāvētāju. Septiņi grozi baraviku nav joka lieta.

Sveiki! Kā jums šķiet, vai, ja sešas dienas pēc gudrības zoba izraušanas tā vieta sāp ar asām, durošām sāpēm, un sāpju intensitāte un biežums tikai pieaug, tas varētu būt normāli? Citādi: pampums ir pazudis, un, cik varu spriest, ar brūci viss ir ok (kad skaloju muti ar sālsūdeni, nekas necērt, no kā sliecos domāt, ka diez vai ir iekaisusi). Vai jūsu pieredzē tā ir bijis, ka sāpes arī pēc nedēļas ir ļoti stipras? Domāju, vai šis ir adekvāti un vienkārši jāpiecieš/kaut kā jāmenedžē ar pretsāpju zālēm, vai arī šis izklausās pēc situācijas, kas prasa med uzmanību?

Vakar uzzinäju, ko tagad vācieši ved zirgu transportēšanas vagoniņos. Tur vairs neved brašos rumakus, tur ved mantas, lai pārceltos uz lētāku dzīves vietu. Skumji.

Pēdējā laikā kā nakts, tā murgi. :( Sākot ar to, ka ārsts paziņo par briesmīgas slimības klātesamību manā organismā, turpinot ar manis apmuļķošanu, sīknaudas vietā iedodot kaut kādas apšaubāmas stikliņu brošiņas un cieņas zaudēšanu savu kolēģu vidū, jo es esmu nolaidusi kaut kādu lažu darbā (paļāvusies, ka gan jau "proņesjot").

Mjā, no vienas puses - pārmaiņas, protams, ir laba lieta, bet... tas pats pārmaiņu process gan ir tāds - pabriesmīgs. Ar jauno priekšnieku sevišķi veiksmīga sadarbība neizdodas. Tad vēl mūzikas lietas arī ir visai stresainas un visu laiku rodas tāds jautājums - vai no manas puses tomēr nav nekaunīgi ierakstīt tās dziesmas un nest tās priekšā publikai? Bet ko lai es daru? Ja es tās dziesmas neierakstu, tad tās kā tāds neizdarīts darbs stāv man galvā un visu laiku dīc un nomāc. Kā tāds neatmaksāts parāds vai neizdarīts darbs.

Vismaz labi, ka šodien vairs nejūtu to drausmīgo nogurumu, ko visu pagājušo nedēļu. Un arī galva nesāp. Varbūt nostrādāja tā māmiņas ieteiktā ugunspuķu tēja - jo tieši pēc tās galvassāpes mitējās. Jeb varbūt nostrādāja tas, ka sestdien ieturēju atslodzes dienu - neko neēdu. Jeb varbūt tas, ka brīvdienās es kārtīgi izgulējos. Jeb arī viss kopā.

Nu, ko, jauna nedēļa. Lai tā mums visiem ir veiksmīga, mīļie!

Nu lai tik mudžina visu atpakaļ. Mudžinātāju bars.

don't ask, this for ballītes orgkomitejas
https://youtu.be/H2p2VL2pKC8

Labvakar!

Kā lai uz mac atver .bkz failu? Es pirms pāris gadiem uztaisīju backup caur Filefort un tagad kad mēģinu to atvērt, man saka, ka nav neviens application, ar kuru tas būtu iespējams...

Interesē ieteikumi pirts iesvētīšanai. Ir uzcelta pirts un gribētos, lai ēku iesvēta latviskā garā, tā teikt, lai dodam svētību. Iztēlojos, ka tie varētu būt dievturi vai kāda folkloras kopa vai kas tāds, kas atbrauktu ar kādu "rituālu" un dziesmām. Vai kādam ir ieteikumi?

Portatīvais pēkšņi ņem un neslēdzas iekšā.
Nu ir jau arī nostrādināts augām dienām kopš marta...

Mans vīrs uz mani dusmojās, kāpēc es pati nesāku kārtot savas lietas, bet paļaujos uz viņu. Es vismaz vienu gadu dzīves viņam piešķīru. Viņš tiešām būtu aizgājis ar sirdi, ja es pati visu būtu sākusi kārtot un viņš redzētu kāda ir attieksme pret viesstrādniekiem. Tad lai vācieši nebola acis un nešņukst mutautiņos, ka tie, kuri nav dzimuši par vergiem ir nikni.

Vai Rīgā ir kāds labs stick&poke tetovētājs?

Veļu varot mazgāt ar mizotiem kastaņiem (tāpēc arī to populāro mazg.līdz. tā sauc).
Ir kāds mēģinājis?

tātad, te nu mēs esam. sabridušies kaut kādos brikšņos, satinušies zirnekļu tīklos, ar konfjūženu dzeltenās trases sakarā, bet ar apjausmu, ka jānokļūst *tur* uz zaļās trases un pa vidu ir liels grāvis un upīte. ne sevišķi pārlecams tas viss.

staigājam pa vienu grāvja malu un skumīgi skatamies, ka nav īsti labas pārlektuves. ir kaut kādas, kuras būtu, ja tām nebūtu pārkrituši pāri nelabā vietā koki. jobani, jobani koki. bet nu, ko citu ekspektēt in a les (les - mežs čehiski, pēc my only fan pieprasījuma). V lese (mežā) visādas koku nedienas iespējamas. skumīgi staigājam un sāk mesties nīgrums. uz visiem kokiem, zariem, zirnekļu tīkliem un čiekuriem. tur ir vēl vieta, kur it kā varētu lekt, bet landing place ir pārāk vertikāls :D bet kaut kādā brīdī man izdodas pamanīt viltīgi paslēptu tiltiņu. o! uhti!

lepni pārsoļojam tam pāri (ok, tas bija strjomīgi, ja godīgi, tur tie baļķi knapi turējās kopā un adrenalīna leveļi bija augstāki nekā gribētos. bet nu. tagad otrā pusē. jāuzkāpj tur augšā un jādomā tālāk, I guess. kāpjot VZ pamana zaļo strīpiņu un iestājas neliels atvieglojums tomēr. esam atkal tur, kur ir trase un route un var iet iet. tur vispār tā taka par ir mazliet akmeņu ceļš un tas tobrīd liekas labāk nekā brikšņi as well. un nosoļojam tagad atpakaļ uz zilo / sarkano trasi, no kuras vispār nogriezāmies, lai izmestu šo līkumu.

dubļi un purvi un viss vispār. un turpināsim pa zilo trasi tomēr. tur, kā jau pierasts, atkal ir dubļu un peļķu slaloms. I kid you not, ārā ir bemaz +30 un mēs lēkājam apkārt un pāri dubļārijiem. wtf is this shit? un nav tā, ka visa nedēļa bija bijusi ahujenna lietaina. bet ir labi v lese. les is gut. apm. iestājas gan mazliet nogurums, bet soļojam un lēkājam. noejam gar kaut kādiem ezeriem. un tad vēl. ahtungi ir, bet ir arī mērķis nupat. un sāk palikt mazliet vēlāks pēcpusdienā un visi ir mazliet mindful, ka ne tikai jāpaspēj uz paliktuvi līdz deviņiem, bet arī tāda lieta, ka tumsā svešā mežā nebūtu tik omulīgi, kā lokālajā, saprotiet.

pie tiem ezeriem un tā, tur sākas dīvainas barjeras un visiem ātri pazūd sajēga, vai mēs esam iegājuši, vai izgājuši. un jāiet arī cauri kaut kādam dabas piemineklim, kurā nevar ienest puķes. VZ teica, ka kurš anyway grib uz les nest puķes.

bet nu, nonākam pie kaut kāda kāpiena lejā. visi zina, ka Tābora ir kalnā un tāpēc visi nočeko vēlreiz, vai tiešām jākāpj lejā un vai nevar pa augšu aiziet :D bet iepriekšminēto iemeslu dēļ nākas nopūsties un doties vien kāpienā lejā. jo nav pietiekami laika un iespēju tagad visu pārplānot. un nokāpjot visi uzzina, ka nokāpuši, lai kāptu uzreiz atpakaļ augšā anyway. izbrienamies vēl pa les, lai ietu iekšā tuvākajā miestā. lai turpinātu atlikušos kilometrus pa miestiem vairāk nekā nē.

Laikam visi lēnām jūdzamies. Aizbraucu līdz Rewe un tur divi veči viens otru tā vilka uz zoba, ka es no smiekliem gandrīz vēdersāpes dabūju. Šie rāda viens uz otru un saka, re kāds tu esi, ka par tevi ņirdz.

Valsts policija aizturējusi vīrieti, kurš tiek turēts aizdomās par slepkavību Tabores pagastā. Vīrietis tika nodurts.

Antipātijas, kas modernā sabiedrībā nav pieļaujamas.

Ar kaut ko mans organisms cīnās. Kad man ir viss ok ar veselību, man vienmēr ir 36,6. Ja ir kaut kā savādāk, es zinu, ka kaut kas nav īsti kārtībā. Varbūt kaut kāda infekcija? Varbūt saistībā ar to gudrības zobu - kad tam pieskaros, tas sāp.

pagājušajā weekendā mūs apbalvoja ar lielisku laikapstākli un pēdējo piebukojamo reasonably priced paliktuvi mūžam valsts izteikti populārajā miestā Tábor. nolēmām neiet pa to cursed trasi, kuru esam gribējuši noiet jau divus gadus pēc kārtas un atradām citu, no citas puses vispār, bet toties gandrīz viss pa mežu. izklausās bliss.

bija arī. nu. jā. bija. bestest.

kaut kā aizvlakojam uz miestu Chýnov. (starp citu, tā kā es jūtu, ka visi cibās beidzot iemācījušies čehu vārdu "vlak", tad jāsāk mācīt jauns! nez, kuru tho.) pārmaiņas pēc vlak pat nekur nekavē īsti un viss ir kind of smooth. izkāpjam no vlak un ir Izteikti Silti. soļojam cauri miestam. VZ brīnās, cik tur daudz barčiku un tā. ka vispār proper miests pats par sevi tur sanāk! saskaita 3 jēzuliņus pirmajos divos kilometros. also, tur var sēdēt pie saldējumnīcas un skatīties ielu! iela, iela, iela. tad dod iet pa lauku.

goda vārds, man ir izveidojusies jau instinktīva suspicion pret kukurūzas laukiem. mēs ejam pa pļavu gar kukurūzas lauku. pēkšņi lauka vidū ir kaut kāds.. dubļārijs / purvs. mēģinam tur kaut kā apiet, bet atrodam sevi arvien jaunā un jaunā dubļārijā. wtf? no kurienes? eh. sabridāmies diez gan nesaprotami. un tur arī tā zāle, ka nevar redzēt, vai kāp peļķē vai tikai dubļos. bet nu, izlaipojam. VZ gan papisa, ka vienā vietā ir grāvis un iesmēla tur tupeli. es toties, kaut tiku brīdināta, ka ir grāvis, papisu grāvi un neko nesasmēlu par laimi. un tad jau tālāk pa pļavu un ielu, jo kaut kā līdz mežam ir jātiek, piekritīsiet taču.

mežā toties ir forši. nē nu, tur kaut kur jāuziet kalnā, bet tādas īstas kāpšanas nebija. nu, mežā nebija. visi zina, kā ir Táborā. bet tur mežā.. atkal dubļi. ziniet, cilvēki, tas ir tiešām ņipaņatnaja huiņa, kā tik sausā laikā var būt tik daudz dubļu? šur tur ir jālec pāri dubļu grāvjiem vai mini upītēm. vai satraktorētiem dubļiem. ziniet, es kaut kad vairākas nedēļas atpakaļ biju teikusi, ka fuck kalnus, lekt pāri huiņām ir my new thing. I didn't even know how correct I was. oh well, vismaz jaunas ciešanas :D un jaunajos šortos tas bija super ērti.

daļu no gājiena pa mežu vispār nevar iet pa taku, jo tur.. dubļi, peļķes un satraktorēts purvs. lēkājam pa sūnām, čiekuriem un nokritušiem zariem. VZ kaut kādā brīdī ieminas, ka nupat mežā ir par daudz meža. es, personīgi, nepiekrītu, bet mēs visi zinam, ka VZ ir asfalta fans. nu, kamēr pa to nebrauc vāgeni, that is. dubļu slalomā tur izlavierējam cauri nesaprotamam meža brīdim, lai secinātu, ka te ir tā vieta, kur jānogriežas no sarkanās trases, lai izmestu 5 km līkumu līkuma pēc. beidzot tiekam pāriet pāri otrajam tiltiņam! uhti!

tur sanāk iet drusku uz augšu, bet joprojām nav īsti kāpiens. ejam un kaut ko noņirdzamies. un nejauši aizejam nepareizi, papišam pagriezienu. neko. visi nofeispalmo un iet iet pa pareizo trasi tomēr. tas liekas produktīvāk. atkal paliek it kā vairāk mežīgi. spriežam, cik labi, ka izlēmām iet šo līkumu, jo te ir samērā normāls gājiens. jo tur, pa sarkano trasi tālāk ejot būtu bijuši vēl vairāk dubļi un šitie. nē nu, labi, ka tā parunājām :D izlēkājamies vēl pāri visādiem grāvjiem. pie viena es mazliet nofrīzoju, bet savācos tomēr. esmu atklājusi, ka bailes var izkliedēt ar sanīgrošanos. nez kāpēc, bet šie divi mindseti nevar būt vienlaicīgi. nīgrums pārspēj bailes.

bet nu nav tā, ka nav nekādu dubļu. tomēr, šķiet, ka ir mazāk. tagad ejam pa dzelteno trasi, lai nokļūtu uz zaļās. un kartē rāda vienu ceļu, strīpiņas uz kokiem sazīmētas savādāk nekā kartē. un strīpiņas mūs ieved kaut kādā nenormālā briksnī, kur neviens hūmanis sen nav bijis tuvumā. atvainojos visiem zirnekļiem, kuru mūža veikumu es tur nejauši saplucināju. tiešām, sorrz, guys. bet nu, kaut kādā brīdī tiek saprasts, ka nāksies situāciju risināt uz savām kreatīvajām galvām.

Vakar ielīdu gultiņā desmitos, pēc pusstundas reāli izslēdzu gaismu, uzliku Spotify kaut kādu mierīgu mūziciņu ar taimeri. Un šodien jūtos labāk (galva vēl gan drusku sāp, bet pašsajūta labāka). Un šorīt pirmo reizi pamodos jau ap pieciem.

Man pamazām tā laicīgā gulētiešana sāk iepatikties. :)

Bet nu vakar varēju pārliecināties, ka mans Ilse Jacobsen mētelītis patiešām ir labs - mājās aizgāju sausa, vējš nepūta cauri, kā arī nespēja noraut man kapuci. Man ir šāds - tikai tumši zilā krāsā (un paveicās nopirkt ar atlaidi).

Ārprāts, vakar uzzināju, ka mans brālis pagājušajā trešdienā ir bijis tajā autobusā, kurš sadūries ar alni. Labi, ka vēl salīdzinoši sveikā tikuši cauri - šoferim stikli drusku rokas sagriezuši un alnis beigts, pārējiem nekas.

Ujjjjjjj, traki, traki, traki. Kaut kad brāļi bija braukuši no Rīgas naktī un tieši pirms viņiem braucošajam baļķu vedējam bija sākuši baļķi krist laukā. Toreiz laikam riepu sadauzīja un uz rīta pusi tik mājās bija.

Bet mīļajam arī kaut kad nesen stirna bija izskrējusi mašīnai priekšā, labi, ka bija paspējis sabremzēt.

Bet vakar vienlaicīgi divas kolēģes ziņoja par nolauztiem kokiem - vienai koks uzkritis uz sētas, otrai vīrs braucis pa ceļu un tieši aiz viņa vējš nolauzis koku.

Paldies Dieviņam, ka visi dzīvi un veseli. Bet drusku kaut kāda trako māja pēdējā laikā ir, brauciet, mīlīši, uzmanīgi.

Visu cieņu autoinspekcijai. Atskrēja pie manis uz māju jaunietis un paši manu SAAB noņems no uzskaites. Es gan pieteicos internetā, nu nekur nav jāvazājas.

Ineses tortes vai Lāču taisītās medus kūkas - garšīgas? Kura labāka?

UPD. Nopirku Lāču, vīlos. Atgriežot vaļā tur ir briesmīgi samačkāti trīs biezi un nekārtīgi slāņi (nevis smalkie daudzās kārtās, kā būtu jābūt) un garšo sintētiski. Pēc skata kā Latvijas Maiznieka medus kūka.

Es redzēju Knuta sievas brāļamāsu. Un man jāsaka, ka strunts te ar budžiem, bet austrumu ieklīdeņi, tā ir vāciešu nesalāpītā sāpe. Viņi jūt savu atšķirību, viņi it kā ir, bet tomēr nav pieņemti. Knuts pats rauca degunu, kaut arī acīs neko. Viņa ņemas, daras un jūt, nebūs. Ja nav vēl salaulājušies par spīti diviem bērniem, tad viņi redzēs vellu, ne sievišķi vēlāk. Tā viņiem arī vajag. Cik ilgi var tēlot un izlikties?

Trešo dienu sāp galva. Bet šodien vismaz kopējā pašsajūta ir mazliet labāka - vakar ielīdu gultiņā jau desmitos - domāju turpināt šādu praksi. Var jau būt, ka daļēji galvassāpes ir arī spriedzes dēļ - sastrādāties ar jauno priekšnieku nav sevišķi viegli.

Pagājušajā diennaktī, veicot 2767 Covid-19 testus, Latvijā atklāti astoņi jauni saslimšanas ar Covid-19 gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
Aizvadītajā diennaktī viena persona, kurai bija apstiprināta inficēšanās ar Covid-19, mirusi. Pacients bijis vecuma grupā no 90 līdz 95 gadiem un ar vairākām hroniskām saslimšanām.
Kopumā līdz šim Latvijā ir reģistrēti 36 nāves gadījumi personām, kurām bijusi apstiprināta inficēšanās ar Covid-19. Kopumā miruši 2,4% no pacientiem, kuriem tikusi konstatēta inficēšanās ar Covid-19.
SPKC rīcībā esošā informācija liecina, ka viens saslimušais atgriezies no Krievijas, divi bijuši kontaktpersonas citiem ar Covid-19 inficētajiem, bet par pārējiem pieciem saslimušajiem vēl tiek precizēti inficēšanās apstākļi un turpinās epidemioloģiskā izmeklēšana.
Latvijā kopumā veikti 288 643 izmeklējumi, konstatētas 1494 saslimušas personas, bet no Covid-19 atveseļojušās 1248 personas jeb 83,5% no fiksētajiem inficētajiem.
Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka pēdējās diennakts laikā ir stacionēts viens pacients ar Covid-19, bet viens pacients izrakstīts no slimnīcas. Kopumā stacionāros ārstējas septiņi Covid-19 pacienti, no kuriem visi ar vidēji smagu slimības gaitu. Kopumā no stacionāriem Latvijā izrakstīti 214 pacienti, starp kuriem ir gan veselie, gan mirušie pacienti.