Piedāvājam ieskatīties slavenākajos kino peldkostīmos

Es tik tiešām, no malas skatoties, izskatos īpatnēja?

Es jūtos tā, it kā kāds būtu iedevis man ar bomi pa galvu. Staigāju apdullusi.

Ak jā, pirmo reizi mūžā apdrošinātājs pateica - tu kaut kā baigi pieticīgi esi satāmējis, mēs tev izmaksāsim bik vairāk.
Madara riktīgi trakus visus padara, pēc mēneša būs gatavas 500 bruņuvestes.
Tuvojas mans pirmais rallijs un pēc tam - pirmais komandējums uz Āfriku.
Par vēja dēli jau izstāstiju? Tur arī viss labi.

Vakar pirms saulesrieta aizrullēju uz Kleistu zirgu dīķi papeldēt, ieraudzīju tādu jauki grantētu celiņu! Nez cik tālu tas jau ved? Nez kad tiks asfaltēts? Vai jau šovasar varēs ar velo tikt uz jūru peldēt? Tāds patīkams variants būtu - 10 km velo, stundiņa peldēšanas jūrā, 10 km velo, atsvaidzināšanās dīķī, un prom uz māju. Varbūt es pat kļūtu tieva!

Atnācu šodien uz darbu - mums ir daļēji attālinātais darbs - vismaz vienu reizi nedēļā jābūt uz vietas. Nācu, jo šeit man vienmēr bija kondicionieris - dūca visu laiku un cītīgi darbojās. Slēdzās iekšā pat tad, kad es to slēdzu ārā. Ja godīgi - kondicionieru sistēma mūsu iestādē ir galīgi garām. Vienā kabinetā auksti, citā karsti. Teorētiski it kā skaitās, ka tos kondicionierus var saregulēt, bet praktiski - šķiet, ka tie dzīvo savu neatkarīgo dzīvi. :( Un šodien - tadā - man kabinetā kondicionieris vispār ir saplīsis. :( Rīt strādāšu no mājām. Tur vismaz var uzvilkt slapju T-kreklu un uzlikt ventilatoru, lai pūš virsū.

Mājām blakus ziedoša pļaviņa, vienīgā tuvējos kvadrātkilometros, cilvēki priecājas - būs krāšņi Jāņu vainagi.
Saimnieks nopļauj pļaviņu 20. jūnijā.
Jo neies jau maksāt sodu pašvaldības policijai par nepietiekami īsu zālienu.

Vakar no rīta es aizgulējos. Pirmo modinātāju es vispār biju miegā izslēgusi. Otrais - kas norāda, ka man jau jāiet laukā no mājas, sāka skanēt tieši tajā brīdī, kad man pajautāja, vai man gadījumā neesot jāceļas. Seši! Bet man autobuss - sešos deviņās. Kāds lielisks izdomājums tomēr ir pār galvu velkamas trikotāžas kleitas. :) Paspēju.
Darbā izdarīju samērā daudzas lietas, bet vakarā mums ar kolēģiem bija darba pasākums uz kuģīša - izbraukt pa Daugavu.
Mjā, pēc mūsu iestāžu apvienošanas ir sajūta, ka nevis ar apvienotas divas iestādes, bet ka manu iepriekšējo iestādi pievienoja šai. Un tas tā baigi forši nav. Jo iepriekš lielākā daļa kolēģu viens otru pazina, mēs regulāri kopā tusējām un attiecīgi - arī par darba lietām kaut ko sarunāt bija daudz vieglāk. Tagad nu tā - es lielāko daļu tur esošo cilvēku vienkārši nepazinu. :( Bet nu ar kādu daļu arī sapazinos. :)

Mamma publicē apsveikumu brālim vietējā avīzē, es - Feisbukā (esmu savas mātes meita, acīmredzot). :) Savu lielo brāli - par spīti visiem kašķiem, kas mums ir bijuši, es ļoti mīlu. Viņš ir dvīnis pēc horoskopa un man Dvīņi ļoti patīk, viņi vienmēr ir sabiedrības centrā, zina visus jaunumus, ir superkomunikabli. Viņš reizēm mēdz nopirkt ķiršu kompotu (ar kauliņiem), kad zina, ka es braukšu uz laukiem. Līdzīgi kā tad, kad es piektdienās taisīju lielo mājas tīrīšanu, jo vakarā brāļi atbrauca mājās no savām augstskolām. Lai viņam reāli labs gads! :)

Ārprāc, cik tā mašīna ir ātra. Poly bukses, koilas, shortshifteris, īss un metināts reduktors. Ar visām šosejas riepām kārpīja zemi un rāvās uz priekšu kā bulta. Stabilitāte ir nosacīta - ja gāzes pedālis tiek nospiests līdz galam un auto nestāv taisni, tad drifts garantēts. Bet tas viss notiek apzināti, prognozējami, vadāmi … nu gandrīz vadāmi. Pagaidām auto apsteidz mani meistarībā.

Par sevi varu teikt, ka pirmajos līkumos biju saspringts. Un tad, kad visi muskuļi saspringst, arī stūri pagriezt ir grūti. Mācos sajust auto un saglabāt mieru, pirms līkuma ieraudzīt trajektoriju un pakaļai izslīdot uzreiz nebremzēt. Ļauties un vadīt sānslīdi.

PS Un doma par karkasu mašīnā vairs neliekas stulba.

Tad, kad tu, cilvēks, gribi reizi gadā sasiet sieru, tad sienamais maisiņš ir noklīdis sazin kur...

Naktī uz pirmdienu man bija totāls bezmiegs. Lāga vispār nemaz nebiju gulējusi. Un attiecīgi - šonakt man bija tik ciešs miegs, ka nebiju pamodusies pēc pirmā modinātāja, bet otro zvanu nenoignorēju tikai tāpēc, ka draugs apjautājās, vai man neesot jāceļoties. Parasti otrais zvans ir signāls, ka man ir jāiet laukā no mājas. Jo tieši pēc deviņām minūtēm man ir autobuss (pietura gan turpat - pāri pagalmam).
Nu, neko, paspēju. Vienu segu uz gultas gan nesaklāju, bet kam negadās? :)

Pirmā diena pēc atvaļinājuma. Bijām Drēzdenē un Prāgā. Drēzdenē tās atjaunotās senās ēkas ir iespaidīgas, patika. Un tā vecpilsētas iela, kurā karaļi uz sienas uzzīmēti - tāda sirreāla sajūta. Tāpat bija sirreāla sajūta, kad mēs bijām mākslas muzejā. Samērā daudz tur pasaulsslavenu šedevru - Siksta Madonna, Dusošā Venēra, Šokolādes meitene . Tad vēl bija viens ļoti kruts ainavu glezontājs - Bernardo Bellotto. Bet viena glezna viņam bija tāda, ka man pēkšņi likās, ka tur klāt trūkst zīmītes ar uzrakstu "A ja vam seičas pokožu, ot kuda na Belorus gotovilos napaģeņije - te.

Rančo zirgu noma nosauc influenceri par resnu mauku.
Influencere apvainojas par vārdu "resna".