Vēl vakar manās karstuma ziņās. Es veikalā npirku gabalu Holandes siera, bet, kad atnācu mājās un taisījos to ņemt laukā no maisa, izrādījās, ka tas siers no karstuma ir uzpūties un pārplēsis to iepakojuma plēvi, kas tam bija apkārt.

Tā, mērķis Nr.1- sameklēt jēdzīgu vizāžisti/frizieri, kas varētu man piešķirt mazliet reprezentablāku skatu.

Mērķis Nr. 2- atrast kādu filmētāju, video montētāju, kas varētu nofilmēt mūsu glīto mežu, dažus kadrus ar mani un varbūt basģitāru, varbūt tuvplānā mūsu ar A sadotās rokas. Tam visam pielikt tekstu un mūziku.

Īsta klipa filmēšana izmaksātu, sākot no 2000 EUR, tā man tika teikts, kas savukārt ir četru jaunu dziesmu aranžējumi.

Man draugu lentā parādījās vairāki pretmeti porālajai mitrenei. Kā sakāt jūs? Tropiskā kaltene, ekvatoriālais kaktuss vai ekvatoriālā sausene?

un šodien, redziet, ir tā diena, kad man sanāk uzdot jautājumu, kā rīkoties, kad nākas nedaudz pārvietot gurķa augu, bet tā, lai viņš var palikt pieķēries savai lupatiņai, kura viņam tik ļ patīk acīmredzot, bet negribas arī to gurķi tomēr tā atklāti kokā iebīdīt.

No tām ekonomikas un uzņēmējdarbības lekcijām viena tomēr izrādījās samērā normāla. Par uzņēmējdarbību un uzņēmēja spēju riskēt. Nebaidīties riskēt. Tā īstenībā ir ļoti, ļoti vērtīga īpašība. Lai kaut kas dzīvē sāktu notikt, ir jāriskē. Un jāiemācās izvērtēt riskus.

Kāda laime - iekāpu autobusā un te ir kondicionieris. Es jau biju sagatavojusies iknedēļas ciešanām ar veco autobusu, kurš dzesēšanai izmanto lūkas griestos.

Es priecājos, ka krii un citiem cibiņiem, kam patīk karstums, beidzot ir laikspstākļi viņu gaumē, bet man kā polārajai mitrenei tomēr ir drusku grūti. Mājās aprasināšu augus un pati sevi arī.

vai esi dzirdējis par tādu lietu kā internets? ;)

Kur pārdod somas, nevis perkeli. Centrāltirgus produkti mazliet apnikuši. Pamatā interesē ietilpīga, ērta un izturīga universāla mugursoma. Vajag kaut ko kārtīgu. Ir mums kādi specializēti tarbu veikali ar lielu izvēli?

Vēlos ieteikumu par audiotehnikas remontniekiem. Gribu savest kārtībā divus pastiprinātājus. Jāved no Saulkrastiem, tāpēc vēlams Rīgas centrā. Ja zināma konkrēta adekvāta darbnīca, adresi plz.

Meklēju vietu, kur kādā brīdī šajā vasarā varētu padzīvot pavisam tuvu jūrai. Varbūt jums ir kādas īpaši labas pieredzes/ieteikumi? Skatos uz viesu namiem un airbnb, bet pagaidām neatrodu neko, kas man liktos pavisam atbilstošs. Es to iztēlojos tā: es varu rakstīt (vēlams, pie normāla galda), iet pastaigāties, un mani neviens netraucē, ir klusums. Vēl viens būtisks aspekts, lai šī vieta būtu vienkārši aizsniedzama no kāda sab. transporta. Jā, un jo tuvāk jūrai, jo labāk.

this one goes out to all polārās mitrenes. tā īsumā par vakardienu.

barčiks, ballītes orgkomiteja.
kaķ: ā o! beidzot ir zem 30 grādiem, moš kļūs svaigāks.
VZ: cik ir?
kaķ: divdesmit deviņi!
VZ **facepalmo**

citās ziņās, es atkal esmu ar kiborga roku. see current music

Kā tur īsti ir - kosmetologu pakalpojumi vēl joprojām nav atļauti, vai ne?

vai šo sertifikātu var pārdot vai ar tiem var privatizēt nekustamo dzīvokli?

+

kad pārbaudu ar QR reader, rāda invalid data - vai šī ir kāda QR koda versija, kas mirstīgie nevar aplūkot?

Vakar tieši ar ekonomikas pasniedzēju runājām par bezdarba jautājumiem un man bija ierosinājums (kuram viņš piekrita), ka vajadzētu nodokļus veidot tā, lai uzņēmums gribētu ņemt strādāt cilvēkus, kas var strādāt nepilnu slodzi - nu, tur, studenti, pensionāri, citi cilvēki, kuri pilnu slodzi nevar. Kādreiz, kad es rakstīju maģistra darbu par karjeras maiņu, man arī bija šāds pats priekšlikums, bet mazliet citā kontekstā - tā kā darba tirgus ir nemitīgi mainīgs, tad cilvēkiem visu laiku ir jāpielāgojas un jāmācās jaunas lietas. Un iespēja strādāt nepilnu darba laiku dotu viņiem iespējas pārkavlificēties un pamazām aiziet uz to jomu, kura viņus pa īstam aizrautu (tādejādi viņi arī kļūtu produktīvāki un vispār - laimīgāki).

Tagadējās nodokļu izmaiņas paredz pilnīgi pretējo. Pat tie, kas nodarbināja cilvēkus uz pusslodzi, gribēs tikt no viņiem vaļā, jo jāmaksā jau būs kā no pilnas slodzes minimālās algas (es pareizi saprotu?)

Ir jau arī tā, ka darba devēji mēdz noformēt darbiniekus uz pusslodzi, bet nodarbināt viņus uz pilnu slodzi. Kaut kāds apburtais aplis.

Skumji. Gunārs Meijers nomiris. :( Dažas reizes mūžā biju kopā ar viņu spēlējusi. Vienmēr tās bija bijušas mazliet trakas reizes, bet viņam neapšaubāmi bija talants, viņš ir radījis ne vienu vien skaistu dziesmu. Man vienmēr patiks uzspēlēt vai dzirdēt "Meiteni", "Andželiku" vai "Pingvīni Mambo". Lai viņam mierīgi un viegli. :(

Manai labākajai pusei šodien bija operācija. Tagad staigā pa māju ar oranžu kāju. Jocīgi izskatās, bet galvenais, ka viss labi. :) Citādi jau kādu laiku nekur nevarējām ilgāk kopā staigāt.

Lustīgu ligošanu!

Kā latviski vislabāk pārtulkot "based"?

šodien ar nepareizo velo nominu 44 km, bet airēt +30 grādos tomēr laikam nepieteikšos (vēl ir 25 min, lai pārdomātu...)

Arī lekcijas attālinātā veidā man ne sevišķi patīk, ja godīgi. Sākās ar to, ka pirmā lekcijas daļa ilga 45 minūtes, kuras laikā pasniedzēja tā - starp citu minēja vārdu "Premisa" , kuru lai mēs lietojam, ja gribam, lai citi mūs īsti nesaprot (tipa - lai izskatītos gudrāki) . Droši vien viņa pati šo te sistēmu lieto, ja jau to ierosina.


Un tagad iet arī lekcija - bet kā jau nojaušat - nav diez kas. Sākās ar to, ka pasniedzējs 17 minūtes stāstīja par sevi un saviem sasniegumiem. Un tagad arī - kaut ko vāvuļo, bet tīrā atlikuma - maz. :(

Es laikam esmu ļoti indīga. :( Vai arī man ir smadzenes ierūsējušas un es neko nesaprotu.

- Au!!!
- Ja tev šitā sāp tas punkts galvvirsā, tad tev patiešām ir izsīkums.

Padsmit eiriki par spēju atkal pasmaidīt nav daudz.
Bet ko darīt garajās Jāņu brīvdienās, ir ikgadējā problēma. Negribas stulbi nekonodarīt tik daudz brīvā laika, bet plānu atkal nekādu nav.

Strādāju attālināti. Zvana nepazīstams numurs, bet tā kā es darba telefonu esmu pāradresējusi uz savu mobilo, tad uz svešiem numuriem es darba laikā skaitu visu to penteri - tāda un tāda policijas pārvalde, Missalise, lūdzu. Otrā pusē tā bikli atskan vīrieša balss - te kurjers. Ā, es atsaku, tad tas teksts sākumā uz Jums neattiecas. Otrā galā atvieglota nopūta: "Es jau nobijos" .

...sākums te.

protams, ka mēs izvēlējāmies optimistiski iet tālāk. also, likās, ka trasei ir atzīmēta vieta, kur jāiet pāri upītei, tur varētu būt.. mazāk slikti?

te es atkāpšos uz lirisko pauzi for context. pirmkārt, laikaziņas neatlaidīgi visu nedēļu bija ziņojušas, ka sestdien līs. un nebūt ne apšaubāmi līs. so trase arī tika izvēlēta tāda relatīvi piemērota lietainam laikam. pret šo brīdi stāstā vēl nav lijis. ir tikai pirmslietus stadijas mazliet augstāks air pressure nekā skaitās normāli. bet rajonā laikam bija lijis vai nu no rīta, vai iepriekšējā dienā, jo vispār bija dubļi mežā un vēl šur tur, kur for obvious reasons vēl nebija paguvis izžūt. tāds samērā saulains, bet ne pārāk traki. vlakā braucot skatījāmies, kā vējš ahujenna pūš koku lapotnes. iešanas procesā pret šo brīdi nav īsti bijis tāda pūtēja.

tātad ejam pa to meža taku, kaut ko paslīdēju uz slapjas koka saknes un VZ izmeta, ka šitas ir la piemērs for a reason, kāpēc te nav īsti citu ļaužu uz takas. bet nu nav baigi traki, tur skujas un neslikts terrain. nav baigi slideni. un liekas, ka upīte sašaurinās līdz kaut kādam pārlecamam jau platumam. bet tad sanāk bezmaz upē kāpt, jo taka visa tādos dubļos, ka izskatās ir mazliet samaisījusies ar upīti. nē nu, kas atliek. izlavierējam dubļāriju un ejam tālāk. kaut kur tiek manīts žagaru saišķis, kas nomests pāri upītei kā tiltiņš un tas liekas vēl vairāk absurds nekā tas koks tur atpakaļ. bet nu, trase joprojām ved uz priekšu pa šo pusi. kas tajā brīdī liekas atvieglojoši. izrādījās - velti. :D

nonākam pie sarkanās bultiņas pāri upītei. tur ir norm dubļārijs as the starting point. nodubļoti, apšaubāmas izturības un noteikti slideni žagari un ne pārāk resni koki pārmesti pāri. es safrīzojos ar WTF attieksmi pret šito. VZ, būdams cilvēks, kurš uzskata, ka labāk ir izdarīt for a result un miers, uzkāpj uz zariem, kakbe nobalansē un ātri pārlaipo pāri, lai pusklupienā konkrēti iegrimtu dubļos uz visu pēdu. un tad izbristu vēl pāris soļus konkrēti dziļa dubļārija, viss lamādamies, protams :D man kaut kā it kā salikās, ka varētu mācīties no VZ kļūdām un nedarīt gluži tā. pēc neliela pārdomu brīža, centos nostāties uz pāris zariem, ar domu, ka vismaz starting point nostabilizēt. bet, kamēr mana apjukusī smadzene nekā nespēja izkalkulēt, kur likt tālākos soļus, es ar vienu kāju lepni noslīdēju no zara un ieslīdēju ar said pēdu dubļos. VZ, protams, turpinot būs tas pats hūmanis, kurš izdara, lai izdarīts, paziņo, ka tagad jau man nav, ko zaudēt, es varu turpa bezmaz izbrist to upīti nupat jau. bet es, nejūtot sapjumu iekšā savā kedā, naivi ceru, ka izdosies saglabāt said sausuma sajūtu. mēģināju izkalkulēt citu starting point pa said žagariem, bet tā vietā, vēlreiz ieslīdēju dubļos tā, ka gandrīz nopisos vispār.

šis bija tas brīdis, kurā es apvainojos uz žagaru saišķi un nolēmu, ka iet viņš nahuj, es iešu meklēt vieglākus ceļus! :D literally! palūkoju uz vienu pusi, uz otru, pastaigāju tur un viss likās samērā neiedvesmojoši. vai nu par platu, vai landing spot ir stāvs dubļārijs, kas ved pa taisno milzu nātrēs. piekritīsiet, ka neliekas The Choice of the year, ne? sāku iet paskatīt, kas tur ar iepriekšējo žagaru saišķi bija, vai tiešām tas nebija labāk risinājums tomēr, pamanīju tādu sašaurinājumu un vēl ar vidū iekritušu koku tā, ka es varētu kāpt un atsperoties uz tā pārlekt pāri. otrā malā, pie tam nebija tik stāvs un nātres arī kakbe mazāk, vai vismaz īsākas. VZ vēl aiziet nočekot tur tos žagarus un reportē, ka huiņa, dubļi un nātres. ar nīgru nopūtu pārlecu pāri upītei kā tur augstāk aprakstīts un devāmies tālāk pa kaut kādu ļ slapju pļavu.

jā nu. sezona atklāta. protamska, ballītes orgkomiteja uzsāk to labākajās bravery tradīcijās. netrenētiem organismiem iedot 28 km hike un 215 m elevation gain. jo nu. kāpēc ne :D I mean, how hard can it be. :D

hello sezonai, kad sestdienās modinātājs ir uz agrāku nekā darbadienās! bet nu, visi piecēlās laicīgi, iztaisījās kaut kā, saspļāva testos, nofotkāja rezultātus un devās uz tramvaju, lai dotos uz vlak no Praha Masarykovo n. protams, ka šis vlak kavējas tā, ka pārsēšanas Mladá Boleslav ir nokavēta. bet nu, par laimi nākamais vlak tomēr gaidīja uz šito kavētāju. phew :D pēc nebeidzamām divarpus stundām tomēr izlaiž ārās miestā Sobotka (yes, it means exactly what you think it means) un dod iet iet jau beidzot. un nu, protams, ka ballītes orgkomiteja ņem un aiziet tieši pretējā virzienā pirmajos divos pagriezienos :D vismaz tas izdarīts jau pašā sākumā un var iet iet norm tālāk.

sākumā visi paietas pa kalnu uz leju pa ielu un tā. un tad nogriežas uz takas jau. ies mežā, vai? a tur.. prikiņ!, pilns ar varying levels of drunk Czech tourists. the fuck is that about :D un protams, protams viņi visi pārvietojas lēnāk par rupucīti vai a slug. un protams, protams, ka taka ir tik šaura, ka reti ir iespēja viņus apiet. un tad vēl kaut kādi ar bērniem ratos uz takas, kur sabiruši zari normālā slānī un difficulty tā, ka gribas novēlēt good luck tikt tur pāri. nē nu, paši tur I guess uzprasījāmies - iet pa vietējo ieleju gar vietējo pili, kur cēla kaut kādas teltis. gan jau Svinēs kaut ko. mēs jutām svētku sajūtu par to, ka varējām iet prom! :D kaut ko tur vēl kaut kādi ļauži un tā, bet kaut kādā brīdī trase mūs veda uz strauta / upītes otru pusi mežā. paklausīgi aizgājām tur, nevis tajā pašā virzienā, bet sekjūri pa lauku. un VZ sākumā tur aktīvi nopriecājās, ka šī ir labāka taka, jo te vismaz nav cilvēku! piezīmēju, ka mani aktīvi nopriecāties attur aizdomas, ka it's for a reason :D aizejot līdz pāri upītei pārmestam baļķim kā tiltiņam, sanāk nočekot, kur īsti mūsu trase iet. it kā varētu te lavierēt pāri un iet pa lauku, vai paiet vēl bik tālāk pa sarkano trasi šajā pusē un vēlāk iet pāri kaut kur citur. nē nu. miniet trīsreiz, ko mēs izvēlējāmies, vane. jobani optimisti..

Šonakt es sapnī redzēju turpinājumu no kāda cita sapņa - sapnis turpinājās ar to, ka mēs ar divām draudzenēm bijām aizbraukušas uz Zviedriju, tad ar metro braucām uz kaut kādu nomaļu pieturu. Izrādījās, ka tur nekā apskates cienīga nav. Tikai tālumā uz kalna, miglā ieskauta, bija tāda kā liela, no sarkaniem ķieģeļiem celta pils ar daudziem masīviem apaļiem torņiem un mēreni smailiem torņiem, apjozta ar tādu pašu sarkaņu ķieģeļu mūri. Un pēkšņi tas viens tornis sāka gāzties. Un tajā mirkī es atcerējos, ka kaut kur ziņās lasīju, ka notiks kaut kāda vēsturiskā nacisma torņa spridzināšana. Tā nu sākumā gāzās tas viens tornis, bet tam pievienojās arī pārējie. Uz mūsu pusi sāka velties milzīgs putekļu mākonis, es parāvu draudzenes aiz rokas un mēs aizskrējām paslēpties aiz kādas ēkas. Es aizliku priekšā sejai sava kaut kādu lakatu, bet pēc mirkļa tomēr tāpat fiziski sajutu, ka kļūst grūtāk elpot un sīksīkas putekļu daļiņas tomēr nonāk manās plaušās.
Jocīgi sapnī kaut ko tik reāli sajust - es parasti sapņos kaut ko redzu, dzirdu un izjūtu emocijas. Bet garšas, smaržas vai taustes sajūtas līdz šim neatceros piedzīvojusi.

At schools less wealthy than Princeton, the struggle isn't for status so much as for survival. In just the last six months, Howard University and the University of Vermont both eliminated their classics departments, citing the untenable costs of maintaining them. Other departments have survived only by making Greek and Latin optional. "We'd have fewer majors otherwise," said Eric Adler, a classicist at the University of Maryland. "We can't afford the requirements."

The scramble for students is in part a product of academia's consumerist culture, which treats education as an instrumental, customizable good. "Many institutions promise students that they can pursue their own interests and goals," said George Washington University's Samuel Goldman. "But it turns out that most students prefer pre-professional majors to the humanities and don't like prerequisites or distribution requirements, especially for language study. If we simply give the customers what they want, the liberal arts will struggle to survive."

Concessions to the customer often serve the interests of the ideological entrepreneur. Progressives are "very happy with the neoliberal curriculum," Adler told the Free Beacon, because it rejects the idea that some texts are more important than others. Meanwhile, the "strategic initiatives" that culminate in cuts to classics have also tended to culminate in the creation of diversity offices. In 2017, for example, the University of Tulsa launched a five-year plan to "empower" students to "bring value to others." Greek and Latin were deemed insufficiently valuable and axed as a result—but the university was happy to foot the bill for a "diversity outreach admissions counselor" who would advance "student recruitment."

Academic corporatization did not begin with corporate progressivism, however. Its roots date back to the mid-19th century, when universities transitioned from a prescribed curriculum to an elective-based one. That transition was spearheaded by Charles Eliot, Harvard University's 21st president, who abolished long-standing liberal arts requirements and gave students unprecedented freedom to choose their classes. In so doing, he conceived of education as a kind of free market: Disciplines that attracted sufficient student attention would prosper and live; those that didn't would die.

The result, says Adler, was "a race to the bottom in which every discipline had to act as its own salesperson." Classics could no longer take students for granted, but had to justify itself amid curricular competition.

The justification classicists settled on is still with us today: Learning Greek and Latin might not have any direct utility, they argued then, but it would promote habits of "mental discipline"—the 19th century term for "critical thinking."

This was a novel argument. From the Mayflower Compact to the Civil War, American universities had viewed classics as a means of moral formation. They did not teach Homer and Virgil to make students smarter, but to make them better. It was only after academia became a market, governed by the amoral churn of supply and demand, that classics received a market-based rationale.

The corporatization of classics may be sold as a victory for diversity. In truth, it is anything but. Contemporary humanities are obsessed with the study of different cultures, one classicist observed. "How are you going to understand ‘the other' if you don't learn their language?"

https://freebeacon.com/campus/how-corporatization-killed-classics/amp/?__twitter_impression=true

Ātrais reports no Jičín:

Vakardienas skaitīšana - 9:9 jēzuliņi:tilti.
Also, beidzot ballītes orgkomiteja vienojusies par tilta definīciju.
Čehu pilsētās, kas nav Prāgas, labākās pieredzes ir hipsternīcās, I mean it.
Nahuj tā jāpūš?
Neejiet uz barčiku vecajiem te. It smells.

Par šito varētu pamest tēmu žurnālam IR, bet nu es to nekomentēšu, tāpat jau esmu neģēļos un nekrietneļos, vai kā nu mani tur klasificēja. Izmantošu piedāvāto iespēju paklusēt.

Nav ne jausmas par niku, tho

https://youtu.be/NJssqQHfNz8?t=1631

Sveiki!

Vai kāds varētu palīdzēt iztulkot šo uzvārdu no franču valodas - Billecocq? Bijkols....?

paldies!

Pa dienu sēžot pie kompja pampst kājas. Nekas tāds, kā pastaigāju, momentāli pazūd, bet drusku besī. Šitas simptoms parādījās nupat, domāju, varbūt kāds sakars ar karsto laiku? Vai kas vēl?

Vēlos iegādāties īpašumu Rīgā, šis tas ir noskatīts, bet tā kā tas būtu mans pirmais īpašuma pirkums, vēlētos noalgot šādus speciālistus, kas man procesā varētu palīdzēt:

1) mākleri, kas atnāktu uz noskatītajiem īpašumiem un uzmestu kritisku aci dzīvoklim, rajonam, nākotnes prognozēm

2) būvinženieri, kas izpētītu vai māja īstenībā nebrūk kopā un vai nav ar katastrofālām trubām, vadiem, jumtu, utt

3) nekustamo īpašumu juristu, kas varētu izpētīt dokumentu vēsturi, lai nesanāk tā kā Vīlipsonam

Vai varat lūdzu ieteikt kādus šādus speciālistus?

Pirms pašvaldību velēšanām redzēju aicinājumu tiem rīdzeniekiem, kam ārpus Rīgas pieder nekustamais īpašums, pieteikties balsot attiecīgajā pašvaldībā. Ja turpmāk velēšanas Rīgā notiks citā laikā nekā pārējā Latvijā, vai tas nozīmē, ka rīdzenieki var balsot divreiz? Vai arī pašvaldību velēšanās ārpus Rīgas var piedalīties, ja nav balsots Rīgā?

Samaksāšu kādam, lai uzraksta man esejas:
1. politikas filozofijā par Loku vai Ruso (par specifiskāku tēmu vienosimies)
2. par cilvēka kā organisma sadzīvi ar mikrobiomu antropoloģiskā perspektīvā

Angliski, apmēram 2000 vārdu. Ja vari to izdarīt līdz Jāņiem, raksti uz [email protected]

Sapotēja mani šodien ar Comirnaty pret covid.

"Nature and The Lancet played important roles in enabling, encouraging, and enforcing the false narrative that science evidence indicates Sars-CoV-2 had a natural-spillover origin points and the false narrative that this was the scientific consensus.”

"The science establishment colluded to dismiss the lab leak hypothesis as a conspiracy theory, assisted by prominent experts with clear conflicts of interest, patsy politicians and a pathetic media that mostly failed to do its job."

"[A]t the heart of this scandal lie some of the world’s most influential science journals. These..have played a central role in shutting down discussion and discrediting alternative views on the origins, with disastrous consequences for our understanding of events."

https://unherd.com/2021/06/beijings-useful-idiots/?=frbottom

The real reason the elite hated Donald Trump was not that he was an ideological conservative (he only sort of was) or that he tweeted mean things (they like mean tweets, just not ones directed at them). It was that Trump identified the failures of “the best and the brightest” and called them out. There is nothing these experts hate more than challenges to the authority they think they deserve.

https://townhall.com/columnists/kurtschlichter/2021/06/07/why-are-all-the-experts-such-dopes-n2590535?amp=true&71=&__twitter_impression=true