esmu tik priecīga, ka Lampai ir tiešraides.

Sēnes ir klāt.

Ik pa laikam rodās sajūta, ka čalis austrumos spēlē vienkārši kopjūterspēli, šitā nesanāca, tā nesanāca, bet nu varbūt šitā sanāks.

klausies sarunā, putnu skaņās, meditatīvās malkas skaldīšanas skaņās.
un tad nobeidzas telefons un atceries, ka lādētājs ir darbā.

vēl viens apmeklējuma punkts sarakstā šodienai, tātad.

Long time no see, bet viss ko es vēlējos pateikt ir tas, ka es mīlu savu puisīti vairāk par visu šajā pasaulē un viņš man ir vismīļākais ❤❤❤ tās jūtas, kas ir tagad, nav bijušas nekad un viss kas bijis iepriekš, šķiet pilnīgi nesvarīgs. Šis laiks, dekrēts, mazi bērni, gribas satvert un nelaist vaļā, bet zini, ka šis paskriet tik ātri. Tas man besij. Bet mans mīļais kapeliitss 🥰🥰🥰❤ nav labākas sajūtas kā gulēt kopā un mīĺoties

nauda pirms paneļa šogad tuvāk
priecīgu dzimšanas dienu
paskat tik
tas ir veģīšu bekons
tici vai nē nulle holesterīna
un tu pat nesagaršosi atšķirību
kā domā, cikos būsi mājās?
kādā brīdī jau būšu
negribu lai viņš tevi vazā apkārt šonakt
tev maksā par darbu līdz pieciem nuō strādā līdz 5. ne ilgāk
hei
hei, priecīgu dzimšanas dienu. nu, paldies
tu atkal nokavēji
atkal nebija karstā ūdens
to ir viegli labot
pamosties agri un būsi pirmais cilvēks dušā
man ir ideja
kā būtu nopirkt jaunu boileri
kā tev tas patīk? miljonu miljardo reizi
vai iedzēri savu ečinaceju? Jep
šķiet, kļūst vieglāk
kas tas par sūdu?
hei tas ir veģīšu bekons
mēs vērojam savu holesterīnu. laikam
es ne. es gribu īstu bekonu. ne šo sūda parodiju.
ko lai saka. ēd to
tas smird pēc marles. ēd to
nu un kāda tad ir sajūta, kad esi vecs?
kāda ir sajūta būt baigajam gudriniekam asprātim?
laba
ēd savu veģīšu bekonu

ak dievs
jēzus
sūds
ak dievs
ak dievs domā domā domā
ak gāšs
labi saņemies
saņemies
mani sauc valters harvels vaits
es dzīvoju negro arojas leinā 308 albakurkijā jaunmeksikā 87104
visām likumsargu vienībām šī nav vainas atzīšana
es tagad runāju ar savu ģimeni
skeileri
tu esi manas dzīves mīlestība
ceru, ka to zini
valters juniors
tu esi liels vīrs
uzradīsies detaļiņas
manas detaļiņas, par kurām jūs uzzināsiet
nākamajās pāris dienās
gribu tikai lai zināt, ka lai vai kā tas varētu izskatīties
manā sirdī bijāt tikai jūs
ardievu

Mans bf ir kaut kāds arahīdu nariks. Viņš patērē apmēram 2l zemesriekstu sviesta mēnesī un papildus grauž lobāmos zemesriekstus.
Labi, ka apītī pārdod tos 1l zemesriekstu sviesta spaiņus. Lai gan viņa dēļ varētu sākt ražot pieclitrīgos.

Tā galvas turēšana smiltīs aļa strauss perfekti raksturo kā šo kustību, tā visu kultūrboļševistu dienas kārtību kopumā. Izliekamies neredzam realitāti un visu to, kas mūsu anti-truth ideoloģiju apgāž nokautā. Varējāt sevi ierakt dziļāk un tur palikt.

Jaunie elektrovilcieni izskatās pēc dusmīgām lapsenēm.

Ja es esmu kaut ko sapratis šinīs divās nedēļās (un nedēļas nogale vēl ir priekšā), tad to, ka es esmu labs cilvēks, un ne tikai "on the inside". Tas gan nenozīmē, ka es te sākšu staigāt pa ūdens virsmu, tāpēc es neesmu gatavs tolerēt visu, kā jau jebkurš normāls cilvēks. Un patiesi atnest tumsu man šobrīd var tikai viena lieta, un nedomāju, ka tas ir par kaut kādu aizvainojumu, bet gan distanci, un spēju paskatīties uz to no malas.

prasīja pilnus gadus.
ieejot e-veselībā sapratu, ka atbildēju nepareizi.

Pēdējoreiz samaksāju par I. bērnudārzu tikko.

Vakar arī bijām I. jaunajā skolā, kur viņa sāks iet septembrī. Viņai ļoti patika gan skola, gan klases audzinātāja - kad atbraucām mājās, I. apsēdās pie papīra lapas un sāka rakstīt savu vārdu, jo teica, ka tas ir viņas mājasdarbs, ka viņa grib nākamreiz aizvest skolotājai :D.
Klases telpa ļoti patika, pilna ar attīstošām rotaļlietām, dažādi "darba stūrīši", lasāmstūris arī ar miniatūriem krēsliņiem, pašiem sava tualete, lai nav jāmaisās kopā ar vecākām klasēm, un arī neliela āra telpa ar augiem, būvējamajiem klučiem, ūdens tvertni, smilšu tvertni, skatuvīti, utt. Un tad vēl, protams, āra lielais pagalms un sporta laukums, lai var izskrieties.
Skatījos, ka pie sienām bija darbi, ko taisījuši šī gada sagatavošanas klases bērni, izskatās, ka uz gada beigām jau māk rakstīt kkādus vienkāršus vārdus, kas forši. Kopumā ļoti labs iespaids, daudz labāk nekā biju gaidījusi zinot, ka tā ir maza skoliņa.

Un lai arī tā ir C of E skola, tomēr vismaz jēzuliņi nekarājās visur vai luksofori, tikai recepcijā gan pabriesmīgs gigantisks krusts pie sienas, bet gan jau pārdzīvosim, ja mēs uz sliekšņa 666 nesadegām, gan jau izdzīvosim :D

Noskatījos De rouille et d'os (Rust and Bone).

Apbrīnojami kā situāciju šķietamo bezcerību nograuž tēlu vitalitāte, bezmaz tik uzmundrinošu filmu sen nebiju redzējusi, par spīti nereālajam attiecību scenārijam.
Atgādināja kā S. stāstīja par jociņiem slimnīcā pēc amputācijas. "Kāds ir jūsu svars un garums? - Ar vai bez kājām?" Bet ja no citām filmām, tad bija norvēģu Kunsten å tenke negativt (The Art of Negative Thinking), kura gan nav ne pozitīva, ne estētiski attīrīta, vienkārši smieklīga un nedaudz pretīga.

"the symbolism of the whale does not become self-conscious; in fact, it does not even seem like a symbol at all"

------------

Проснулся я, и нет руки,
а было пальцев пять.
В моих глазах пошли круги,
и я заснул опять.

Проснулся я, и нет второй.
Опасно долго спать.
Но Бог шепнул: глаза закрой,
и я заснул опять.

Проснулся я, и нету ног,
бежит на грудь слеза.
Проснулся я: несут венок,
и я закрыл глаза.

Проснулся я, а я исчез,
совсем исчез — и вот
в свою постель смотрю с небес:
лежит один живот.

Проснулся я, а я — в раю,
при мне — душа одна.
И я из тучки вниз смотрю,
а там давно война.

/Иосиф Бродский "Вальсок"

Tā aiziet pasaules godība!

Vakcīnu sertifikāti, kas neko neierobežoja, izglītības sistēmā tiek atcelti pēc tam, kad to ieviesēji ir beidzot pārliecināti par to bezjēdzīgumu.

Jautājums ir par to – kāpēc viņi neklausījās speciālistus un neņēma vērā zinātni jau pašā sākumā? Mums nevajag tādus izpildītājus, kas ir pret zinātni.

Mūsējā Ždanoka LA siles izdotā grāmatā, mūsējā Ždanoka LA citas siles rīkotā pasākumā.

Vai Lampā varēs nopirkt dzērienus un vai tur pārbauda domas?

vakar man beidzot pielēca, ka par šo taču nevajag cīnīties, ar šo nevajag cīnīties, nevajag iespringt, tik padoties, paļauties un ienirt vilnī, ļaut tam pārskaloties un pavilkt sevi līdzi.

بر خیز بتا بیار بهر دل ما
حل کن به جمال خویشتن مشکل ما
یکً کوزه ی می بیار تا نوش کنیم
زان پیش کر کوزه ها کنند از گل ما

Parindenis:

Jel celies, dievīgais, nes mūsu sirdij tīksmi,
Ar savu daili mūsu nastas atvieglo.
Nes vīna [pilnu] kausu, lai to tukšojam,
Pirms mūs kā mālu vīna kausos pārvērtīs.

Fak, izskatās, ka atkal kaut kur esmu ar savu Nmaxi ručku tā pavairāk atgriezusi.
Tad jau redzēs, cik tad šoreiz sods.

Par nedēļu ar R7 vispār labāk nedomāt.

šis jau izskatās labi

https://www.youtube.com/watch?v=suHOLFhbwsM

Grietiņas draugi izvēlējušies lieliskāko veidu dabas aizsardzībai - piedāvā CO2 aizvietot ar metāna izmešiem (vismaz no bildes tā izskatās) un, šķiet, aizvietot galvu ar to otru. Nu un pati paralēle ar folkloras strausu arīdzan ir pat ļoti simboliska. ;)

Kārtējais uzskatāmais demonstrējums cilvēkam, kas "dzimis rāpot". Lasot šādus savārstījumus un redzot, ka tā laikam uzskata vismaz aptuveni puse sabiedrības un vēl lielāks procents starp t.s. izglītotajiem, ataust atmiņā kāda senāka konspteorija par to kā homo sapiens patiesībā ir savā laikā manufaktūrēta vergu rase, kuras vienīgais uzdevums bija lopu režīmā kalpot kādiem Chosen People, bet ar laiku tiem sāka parādīties gļuki matricā un daļa sāka sevi apjaust par brīvām būtnēm, kratīties vaļā no važām. Gļukaino vienmēr būs neliels procents, vairumā vēl arvien strādā verga instinkts, tāpēc tie redz totalitārisma izpausmes tikai un vienīgi kā kaut ko labu, gaišu nākotni sološu, jo lielskung' taču labāk zināms kā mums jādzīvo. Ne vien tam tic, smerda pazemībā ievēro un pakļaujas, bet papildus tam stučīs un paši medīs tos, kas palikuši gļukaini, sākuši mīlēt brīvību. "Damaged unit detected, call for shutdown."

Nelielas pārdomas lasot Pinkeru un nedaudz vairāk iedziļinoties maltusiānismā un demogrāfisko pāreju teorijā:( ... tālāk ... )

Man nosala roka. Nē, ne no ledus pežas, vnk logs ir atvērts un šausmīgi aukstais gaiss pūš uz plaustas, ar kuru kustinu peli.
Ok, pieaugušie pamatskolnieki, smejat nu.

Lūk, lūk!

Arī mājsēdēm nebija nekāda juridiska pamatojuma. Tieši tāpat nebija likumīgi vakcīnu mandāti jeb aizliegumi iet uz veikaliem bez pareizajiem QR kodiem attiecībā uz vakcīnām, kas neierobežo infekcijas izplatību.

Vīraka kociņa gaismā sabirst zeltainos putekļos liekais. Atmiņas, skumjas, saldskābie virši, kuri stāvēja uz naktsgaldiņa laukos.

Kādas siltas rokas tos reiz saplūca, ielika vāzē, un tad tie vienkārši bija. Lauku mājas vispār man asociējas ar pārlaicīgumu.


Mēs ejam uz priekšu. Taču šeit un tagad arī ir skaisti mirkļi.

Es esmu tik ļoti radies ilgoties pēc koppiedzīvojuma. Ja uz jūru, tad kopā. Ja pastaiga mežā, tad kopā.

Un ne jau tāpēc, ka esmu attiecību cilvēks vai man būtu garlaicīgi ar sevi, bet tāpēc, ka kopā pieredzētais šķiet divtik vērtīgs. No kurienes tāda saprašana?

Vai no uzmanības trūkuma bērnībā, kurš daudziem varēja būt, jo vecāki daudz strādāja 90-to sākumā, vai no tā, ka es tik ļoti cerēju atrast kādu, kurš spētu
skatīties uz vienkāršām lietām ar apbrīnu, būtu ar mākslinieka sirdi, meistara rokām, erudītu prātu, un, galvenais, būtu tik mīļš un jauks kā jau patiess draugs.

Kā naivais zēns Pērļu zvejniekā, tā es atceros savu bērnību. Kad citiem interesēja mans Lego, mans dators, ne mana sirds pasaule. Šis viss ož pēc kāda aizvainojuma uz materiālismu, uz kapitālismu, uz baudkāriem bērniem, kuriem multfilmas interesēja vairāk par gleznām.

Bet es pats gāju līdzi mammai uz klasiskās mūzikas koncertiem bērnībā, pats piekritu toreiz, ka kaut kādā ziņā būšu tā inteliģence, kas pārtiek no estētikas.

Kā intervijā kāds šaha starptautiskais meistars teica: "Kad biju zēns, un 2000-tajos gados ieguvu pirmās šaha grāmatas, tajās bija tik skaistas šaha partijas, ka no tāda skaistuma es raudāju".

Lūk, cilvēki, kuri raud no laimes, no skaistuma, no prieka, no sajūsmas, ir mana mērķauditorija kopradīšanai.


Pēc Ķeltu kalendāra Augusta sākumā būs jau gatavošanās darbi rudenim. Taču tagad var plānot, radīt un domāt. Jātic vairāk, ka manas idejas sanāks ievietot šajā realitātē, jo laiks mainās.

Mazie, snuķainie draugi, ļauju ēst, cik tik lien

p.s. tās balonveidīgās un zvanveidīgās piedurknes, kas tie paši baloni vien ir, tikai savilkti, vajadzētu aizliegt ar likumu. nez vai ir iespējamas vēl neērtākas piedurknes. tā nožēloju ikvienu, ko esmu nopirkusi. virs elkoņa neuzvilkt, ap plaukstas locītavu pland un traucē, bēdu leja!

* visi runā, kā filmās
* nav tehniskās apskates - uz ielām ir daudz ārprātīgi izrūsējuši šroti, kas nesaprotamā kārtā turas kopā
* ja negribēsiet ielaisties sarunā ar aizdomīgu (pēc introvertu latviešu standartiem) melnādainu personu, viņš jums sekos vismaz kvartālu, filmējot un bļaujot, ka esat rasistes
* Dauntaunā nav kur random ieiet un nopirkt saldējumu/ūdeni/snacku. Patiesībā vispār nav nekādu veikalu, tikai biroja ēkas
* aptieku arī nav
* Ja gribēsiet klusi un mierīgi izmēģināt ice machine, kas ir katrā viesnīcas stāvā, bet jūsu stāvā nedarbojas un to redzēs kāds no staff, tad pēc mirkļa jums pie durvīm klauvēs un iegrūdīs rokās milzu misenes maisu pilnu ar ledu
* Nav iespējams pačurāt klusi, jo pods ir gandrīz līdz malām pilns ar ūdeni
* Mēs Eiropā dzīvojam ļooooti zaļi. Te atkritumus praktiski nešķiro, vienreizējās glāzītes un galda piederumi ir vēl katrs atsevišķi iesaiņoti plastmasas maisiņā un ēdinātavās visu lielākoties pasniedz vienreizējos traukos, ja vien tas nav ļoti fancy restorāns. Es nespēju arī iztēloties cik daudz resursu prasa saražot milzīgo ledus apjomu, ko viņi patērē. Amerikāņi ir pilnīgi apsēsti ar ledu.
* Kafija ir negaršīga, normālas kafenes veras ciet jau trijos dienā, stārbaks piecos, vēlāk dabūt normālu kafiju ir izaicinājums
* Ēst ir dārgi. Pie itāļiem salāti + pasta arrabiata (viss svaigs, bet atsevišķos plastmasas traukos) + mazais alus - 27 dolāri
* Viņiem ir stulbas kartes, kurās nav norādīts reljefs. Nevar ieplānot pāriet upi pār vienu tiltu un pār otru nākt atpakaļ, jo izrādās, ka otrs tilts iet pa augšu, no klints uz klinti, bet kartē nekas par to neliecina
* Šeit Misisipi krokodīlu nav

Kopumā man šeit nepatīk viss, ko biju iztēlojusies, ka nepatiks un vēl bišķīt, bet kā piedzīvojums, protams, ļoti forši. Gaidu, kad brauksim uz laukiem.

'Viņš izvairījās no svarīgiem atslēgvārdiem..'

Az uzdeva ļoti labu jautājumu – vai speciālistu noteiktajā nozarē drīkst uzskatīt par labāko informācijas avotu?

– vai ārstu ieteikumus par veselības uzlabošanu var uzskatīt par vērā ņemamiem?
– vai drīkst uzskatīt, ka kodolenerģijas speciālisti vislabāk zina visu, kas saistīts ar kodolenerģijas riskiem un ieguvumiem?

Nu labi, ārsti arī ir dažādi: vieni ir erudīti, cits varbūt domā tikai par savu algu. Bet ir kaut kāda mūsdienu sabiedrības tendence, ka aizvien vairāk cilvēku, kas pilnīgi neko nezina par tēmu, tiek uzskatīti par uzklausīšanas vērtiem.

Zaļie bez jebkādas sajēgas un zināšanām cīnījās pret AES un panāca to slēgšanu un jaunu AES necelšanu. Šobrīd tiek atzīts, ka tomēr vajadzēja klausīties speciālistus nevis labi gribošos, bet neko nezinošos zaļos. Diemžēl, tagad ir pagājis jau ilgs laiks, kad rietumos praktiski jaunas AES nav celtas, ka esam zaudējuši prasmes un zināšanas, kā veikt tik sarežģītus projektus.

Šis arī ir izskaidrojums, kāpēc Krievija jaunos AES ceļ bez problēmām. Jā, pat Krievija, kurai nav labas mašīnbūves bāzes (kā izskaidrots iepriekšējā ierakstā), šo vienu lietu šobrīd spēj veikt labāk nekā rietumi. Viņi neļāva šai zinātībai pazust un ik pa laikam turpināja celt jaunas AES. Ja to var Krievija, tad kāpēc to nevar rietumi? Tieši tāpēc, ka mēs jau esam zaudējuši speciālistus. Šī ilgā pārtraukuma laikā vecie kadri ir aizgājuši pensijā, bet jaunie kadri ir zaļi gurķi, kuri nav saņēmuši pietiekamu apmācību. Vissvarīgākās nozares nianses neapgūst skolas solā, bet iegūst praksē pie pieredzējušiem speciālistiem. Šī pēctecība ir bijusi pārtraukta, tāpēc arī AES celšanā ir lielas grūtības, pārmērīgas projektu izmaksas un aizkavēšanās dažādu celtniecības kļūmju dēļ.

"А блогерам не понять, что это культурное наступление. Что выставка Щукина и Морозова в Париже это российский флаг над Булонским лесом." Tā Ermitāžas direktors Mihails Pjotrovskis pats nejauši un precīzi argumentē nepieciešamību boikotēt krievu kultūru. Pēdējās dienās rediģēju viena ukraiņu mākslas vēsturnieka eseju par [arī "labo un liberālo"] krievu kultūrā, domāšanā, leksikā dziļi iekodēto imperiālismu, Pjotrovskis, protams, nav ne labs, ne liberāls, un neslēptais kultūras totalitārisms viņa izteikumos nepārsteidz, ukraiņu autora argumentāciju tie tikai spēcina un padara acīmredzamāku. Dusmas uz sevi, jo savā politiskajā naivumā aizgāju uz to Morozova kolekcijas izstādi un manu estētisko pieredzi tagad cenšas iekrāsot teroristiskas lielvalsts karoga krāsās.