šī ir ļoti nepieklājīga dziesmiņa, kuru klausos kad man ir ļoti slikts noksaņojums un vēlams puspudele vīna ribās un domāju gan par visu acīmredzamo, gan visu to, ko dziesma nes konotācijās un vispār par sievietēm, kuras to dziesmu dzīvoja ikdienā. un tad drusku atlaiž un paliek vieglāk
skaņa nav baigi labā, ne uz pilnu klapi jāklausās

šite

https://www.tvnet.lv/7069472/izglitibas-limenis-vairs-nebus-izskirosais-faktors-darba-tirgu

emmm kas tad ir tās ``prasmes``? Nu acīmredzot kaut kas tāds ko iemācās. Nu tātad tas joprojām ir par izglītību.

SIA Nacuzlid-LLV

Skaistumkopšanas salons "Forevers & Jangs"

Nesen fb pamanīju tādu brīnumu kā Radio Brīvā Eiropa. Kopš bērnības nebiju dzirdējusi, kad to pieminēja kaismīgās diskusijās gandrīz līdz kautiņam. Tāpat kā nabaga Zīgerista banānus
:D

Laikraksts "Expressen" empātiski raksta par noziedzniekiem, kuri 8 stundas spīdzināja, varoja un pēc tam mēģināja aprakt dzīvus divus sešpadsmitgadīgus zviedru puikas. 21 gadu vecais irānis (izcelsmi laikraksts, protams nemin) esot bezdarbnieks un sapņojot atvērt restorānu. "Viņš stāsta par dzīvi cietumā: viņš domā, ka tā ir garlaicīga, bet, pēc psihiatra domām, viņš "pašreizējā situācijā nejūt nekādu satraukumu"". 18 gadīgajam tunisietim esot ADHD diagnoze un gadīšanās sliktā kompānijā. Humānā zviedru tautas daļa sociālo tīklu komentāros izsaka pateicību par iejūtīgo skaidrojumu.
Laikraksts diemžēl ir neiekļaujošs un diskriminējošs pret dažādām profesijām, jo, spriežot pēc iepriekš veikto noziegumu sarakata, bezdarbnieks ir bijis pat ļoti nodarbināts.

Veel es gribu lai ir rudens un migla

Es gribeetu lai tiesas zaalees visi repotu

Morisette Amon Rise Up.
Normālu video neatradu, bet vismaz vairs negribas lekt Daugavā

Un šo dziesmu arī n maz īsti nebiju dzirdējusi

Ingmars Friesman.

"“post-industrial society” is not real. it’s just what happens when an empire outsources it’s critical systems. our jobs didn’t magically sublimate into Knowledge Work—they just left. our institutions didn’t progress into the utopian Information Econonmy—they’re just gone."

nu ko, tagad jāpārvar slinkums un rīt jāaizvelk sava pēcpuse uz galvaspilsētu, citādi būs kauns un negods - iepriekšējā reizē brauciens izpalika, un izpalika arī samsāra. nu - rīt vai nekad. nez vai muzeja apmeklējumu var nožēlot. noteikti ne, tāpēc jāsaņemas. vienīgi, priekš cilvēka, kuram rīts sākas, vēlākais, 7:00, tas muzeja darbalaiks - no 11:00 šoreiz ir galīgi garām. un ko lai es daru līdz tam laikam?

Lavierējot starp miljons kultūrām, sanāk izgāzties kā vecai sētai.
Ne reizi vien.

Pēdējais hīts - saņemu e-pastu:

-Please note that all IL team will be offline on Sunday to Monday 27-28.9 during Yom Kippur (Atonement day holyday).

Es, protams, izksrienot tikai pa diagonāli wiki lapai, nosūtu solījumu netraucēt un labas brīvdienas vēlējumus. Uz ko saņemu uzmestu lūpu:
– it's more like a fasting day. when one ask for forgiveness for his sins during the year. Actually it’s a very special day were no one is driving and all closed. But from choice and not due to lockdown.

Fiziski sāpīgi noturēt sevī tādus komentārus kā "good luck!", "2 days only?", jo nu 2 dienas? Es nepaspētu...

Bet vispār škrobe, man vajadzēja atcerēties. Jau pagājušajā gadā ap šo laiku šamējiem bija daudz visādu tādu dienu. Cik nesen pabeidzu Entourage ar nemaz ne sarkastisko:

Yom Kippur

un vienalga iegāzos kā Poručiks Rževskis prezidenta ballē.

Beidzās viss labi, bez abidas.
Atjēdzos, ka šefs atcēlis visu pirmdien, varēšu mierīgi grēkot.

un vēl šis. tas bija puķes zariņš, kuru pirms kāda mēneša pacēlu no asfalta. man viņa palika žēl, ka tas tur tāds mētājas - istabas audziņš, droši vien pieradis tikt aprūpēts. iemetu viņu riteņa kastē, pēc tam ieliku mājā vāzē, un viņš sāka ar mani runāt. pēc pāris nedēļām viņš, pretim liecoties, izmeta pirmo lillā ziediņu un teica "paldies, paldies, virdžīnij, tu esi pati labākā un skaistākā". un es teicu: "nu labi, tu esi labs audziņš, es tevi iebāzīšu podiņā". man gan vēl nebija podiņa, bet es palūdzu, lai mamma atved sauju zemes. podiņu es vislaik nopirkt aizmirsu, bet audziņš tikmēr izlaida daudzas saknes, un katru dienu meta man pa jaunam ziediņam. līdz nopuva baziliks un atbrīvojās pods, kurā viņu ielikt. uzbēru zemi, aplēju, un viņš turpina man liekties pretī, berzties gar potīti un mirkšķināt ar violetu actiņu.
(fonā glezna, ko pacēlu no miskastes)

Vakar beidzot izmaksāja iekrāto atvaļinājuma dienu naudu. Kopš reālā darba beigām gandrīz 9 mēneši, kopš atdalīšanās no aģentūras 3 mēneši. Es teiktu, mazliet par lēnu šitās birokrātijas dzirnas maļ... Tā vai citādi, prieks par papildināto naudas kontu, gaidīsim nākamos naudas pārskaitījumus.

teikšu, kā ir - tolaik nespēju pat iedomāties, ka mans kādreizējais jaunības piecu dienu kodiens ogrē var atnest pasaulei pilnīgi jaunu fešena trendu:

1kwh ir 860 kcal. Sanāk, ka vakar nodedzināju 6,4 kwh. Ja vakar apēsto pārrēķina eur, gan jau kkādi 50 eirocenti par kwh sanāks. Pie latvenergo lētāk.

Netālu no darba ir viesnīca, turklāt tāda vēl no, gandrīz gribēju pateikt padomju laikiem, bet Japānas reālitātē tas būs Šova laikmets.
Tātad, viesnīca no Šova laikmeta: ar tualetes flīzēm klātu auto piebrauktuvi, vairāku metru lielu metāla izkārtni ar viesnīcas nosaukumu, stikla un metāla durvīm. Ieejot tabakas un sautētu kāpostu smaka, grīdu klāj biezi, sarkani paklāji un liftos iekšā sienas ir pārklātas ar to savulaik populāro koka tekstūras pakaļdarinājumu brūnā krāsā. Zem griestiem karājas nodzeltējušas kristāla lustras un sienās ir rozā tapetes. Nikns septiņdesmito gadu baroks.

Daudziem rodas jautājums ko es daru viesnīcā darba laikā. Būs jāpastāsta.
Vienīgais iemesls iet uz viesnīcu darba laikā ir ēdiens. Viesnīcā ir tikpat padomiska izskata restorāns kurš tikpat griezīgi ož pēc tabakas dūmiem, bet ak, cik viņš ir labs.

Porcijas ir lielas. Ēdiens ir smuks un gards. Pasniegšana ir izcila. Apkalpo sirmi viesmīļi melnos, noputējušos uzvalkos. Ēšanas piederumi ir no Šova laikmeta: veci, bet kādreiz bija tik kvalitatīvi, ka lieliski darbojas vēl šodien. Smagi, laikam no sudraba.
Un galvenais, ka tas viss maksā tik maz, ka negribot jūties parādā ejot projām.
Lieliska viesnīca. Tagad viņai pretī ir uzbūvētas olimpisko sportistu kopmītnes un skats uz līci vairs nav tik labs, bet visu pārējo šarmu tas nemazina.

nevar nepiekrist steņdžam - amatos, kurus ieņem sievietes, netiek pieņemti kardināli lēmumi

pārliecinos par to katru dienu un piedodiet dārgās feministes, tā nu tas ir

šodien pat sieviete aizskrien pēc mobīlā uz kaimiņu kabinetu, kaut manā ir stacionārais telefons, pēc tam atnāk un piecas minūtes nevar izlemt pa kuru telefonu zvanīt kontaktam pa stacionāro vai mobīlo, kamēr es neuzgriežu numuru un nepadodu klausuli

pizģecs!

bet ne vienīgais

Tagad nāk smiekli. A tad gandrīz ar sirdi aizgāju. Skatos sīkam matos mazs brūns kustīgs krikums. Ļoti daudz domu ātri caur galvu izskrēja kamēr pieliecos, uz īkšķu nagiem pārkniebu un sapratu, ka rupjmaizes drupača

Es zinu, ka Tas notiks un ir diezgan neizbēgami, bet par utīm pretīgākas man šķiet tikai aknu fasciolas un tās dzīvē redzēt varbūt paveiksies neredzēt

"Pievienot vērtību" nereti nozīmē visu padarīt 2-3x sarežģītāku, nekā minimāli nepieciešams, un reizē nedaudz ērtāku un glītāku, nekā izdotos, darot pašam.

Iegāžas noliktavas vadītājs kabinetā:
- O, paskat, kā mamma darbā, tā visi jau pusdeviņos ir te!!!

Spriežot pēc nervozajiem smiekliņiem, kādam briest nepatikšanas :D

tas, ko, bija pirmais bērns rīgas domē?

sadedzinaaju pluumju ievaariijumu

Nedaudz kaitinoši - tiklīdz sāc iejusties grāmatā, un tā tev sāk pamazām iepatikties, ir jāiet gulēt, jo taču jāceļas uz darbu. Droši vien paies krietns laiks līdz izstrādāšu ieradumus un rutīnu, kas palīdzēs vairāk atpūsties, jo pagaidām laiks sev izpaužas tikai garās pastaigās. Pēdējā laikā gribas atpūsties mierīgāk, bet laikam iekšējais perfekcionists vai neirotiķis dzen uz priekšu. Darīt, darīt, darīt.

Connects man šodien saka, ka vidēji tērēju 4.5 Mcal dienā. Acīmredzot nepietiek spēka pastāstīt jums par to, kā tieši. Šodien 5,5Mcal, viss sākās ar treniņu baseinā. Pēc tā man savajadzējās noskriet 10K 48 minūtēs. Neliela īsa sesija ar malkas bluķiem. Tad ar ~35kg smagu velo uz juglu un atpakaļ. Vakarā vēl 26K ar velo satiksmē.

Štirī tā, ka aprakstīt nevaru.

T.i. klimata problēmas risināšana pa īstam nevis pseidorisināšana ar vāvuļošanu izskatās šitā

https://www.theguardian.com/business/2020/sep/21/airbus-reveals-plans-zero-emission-aircraft-fuelled-hydrogen?fbclid=IwAR2chAntutR5u_Iu2f4F-fBQAOEBBRy4EXlRL6k6vsJqUlR6kvE750jNPas

Bija vasara, pusstundu lija un tad sākās rudens.

Kaada jeega gribeet dzemdeet beernus, ja vinji taapat izaugs un vinjiem tevi nevajadzees. You're a host and a slave for a couple decades, and then you're just that same old lonesome you.

Macibaspieausajiem ir atkal. Ja nu kādam (atkal) aktuāli un kārojas.

ja privātais bērns pieturā vispirms padomā "Hmm, kaut kur redzēta sirmgalve..." un tikai pēc tam attopas "Māte!". Laikam ar steigu jāiet pie friziera, bet pa kuru laiku? Turklāt tā arī kaut kā nav izdevies ieviest jaunu, kopš ideālā pameta darba fronti.

The Social Dilemma (2020)

ko es tur pagājšnedēļ sev solīju?
hhohoho
pienāciet citkad.
esmu overly tired, man ir nejauka saaukstēšanās ar baismu klepu (covids tas nav) un vēl 1 "mazs" darbiņš šodien jāpadara.

esmu atpakaļ no grāmatu kopšanas atvaļinājuma