Jūnijs bija neprātīgs pilskungs, šarmants uzdzīvotājs, dzina strādāt līdz ģībienam, bet pēc tam atalgoja ar ballēm, ziediem, nebeidzamiem gaismas šoviem un smaržu terapijām.
Es viņu mīlēju. Un mazliet cietu.
Sen nebiju jutusies tik nogurusi, sen nebiju jutusies tik laimīga.

Tagad atnācis jūlijs, gaidu maigās melleņu naktis.

Es tomēr negribētu vēl vienu dīkstāvi.

Arvien vairāk pārliecinos, ka ir daudz labu ideju, kas varētu uzlabot dzīvi šajā pasaulē, diemžēl cilvēku inerce, slinkums vai bailes, kas liek pretoties ierastajai lietu kārtībai, ir lielākais bremzējošais faktors.

Īlons Masks ir ģeniāls tieši ar to, ka viņš nebaidās realizēt šādas idejas, un ir spējīgs noorganizēt cilvēkus, lai to panāktu. Dažreiz viņam izdodas, dažreiz nē. Redzot to, cik lielas pūles pieliek viņa kritiķi (piemēram, tviterī), tad kļūst skaidrs, ka panākumu atslēga ir tieši tajā, cik ļoti mēs spējam saglabāt savu apņēmību šo stoperu pūļu vidū. Tam noteikti ir vajadzīgs liels iekšējais spēks, kas ne katram piemīt.

Lūk, viena no šādām idejām ir par apvienoto testēšanu. Ja Covid-19 testēšana ir dārga, tad ar vienkāršu matemātisku pieeju šīs izmaksas var samazināt vismaz 10 reizes. Kāpēc tas netiek darīts? Varbūt tieši tādu pašu iemeslu dēļ, kāpēc aptiekās nedrīkst izsniegt zāles, uzrādot vadītāja apliecību. Kāds tā ir pateicis un viss. Pat ja kāds izrādīs iniciatīvu, tad uzreiz būs stoperi, kas viņu centīsies apturēt, nosodīt un pat atlaist no darba.

Ja nezinājāt, ka tāds eksistē.

Comfortably numb

divriteņu bumam sākoties, ļaudis bija noraizējušies, ka ciskudriļļa sedlos nevar atšķirt, kura ir bagāta kunga meita, kura parasta mašīnrakstītāja, tāpēc Tiffany's laika klajā šo dimantiem un smargadiem rotāto ( lai būtu acīmredzami )

Vēl, protams, ellē ir īpaša vieta cilvēkiem, kas ēd sabiedriskajā transportā. Starppilsētu autobusus kaut kur pie Limbažiem vai citas vietas pāris stundu braucienā no galvaspilsētas es vēl saprotu, ceļš garš, laika maz, autobusi kursē reti, lai arī tur belašus ēdošos aiz škvarkas vajadzētu izmest ārā. Bet pilsētas autobusā pie mikrorajona beigām?! Tiešām nevar to vienu pieturu paciesties un ir jāsmirdinās (nav svarīgi, ko ēd, autobusā tas viss smirdēs), jāčaukstinās un jābirdinās pa visu autobusu? Nekādu, bļed, manieru.

Es jums saku, priežu čiekuri tumšā istabā pa grīdu vienā setā pārsit Lego klucīšu centienus.
Tiem tagad ik vakaru tomēr būs jālien dzīvot savā violetā puķpodiņa mājā, nevarēs vairs mētāties kopā ar visām pārējām mantām pa grīdu.

Latvija patiešām ir uzvarējusi vīrusu. Es turklāt esmu pārliecināts, ka panākumu atslēga bija Latvijā izveidotā unikālā mobilā aplikācija.

Uga Dumpis: Saslimšanas risku rada izklaidēšanās

Japānā ir pilsētiņa, vārdā Beppu.
Tamī pilsētiņā ir onsens, zem nosaukuma Kitahmama Termas.
Viņiem ir siltais minerālūdens āra baseiniņš, jūras krastā, kurā var sēdēt, kamēr satumst, un skatīties kā pāri lidinās sikspārņi.

Paldies pavisam, no rīta virtuvē i krietni padejoju i pēcāk nejauši noskatījos 'Opera singer reacts to Nightwish' un tas bija brīnišķīgi, 20 minūtes kaifa. Izrādās pilna jūtūbe dziedāšanas treneriem, kas papļāpā par kāda mīļākajām dziesmām, viens vīrs slaucīja asaras pie Disturbed Sound of Silence

brauciet visi uz Savvaļu – šajā atklāšanas vīkendā vai jebkurā citā brīdī. no sirds iesaku. tieši tam dzīve ir domāta.

https://satori.lv/article/andris-eglitis-kopa-ar-maksliniekiem-iekarto-savvalas-izstadi

also, uz septembri esmu beidzot pierakstījusies uz procedūru, kurai ilgi metās sprunguļi ritenī - tad nedrīkst vasarā, tad nedrīkst stāvoklī, tad nedrīkst, kamēr baro, tad klīnikā rekonstrukcija, tad laika nav, nu tad tagad beidzot ir, ja vien ne kōvids, protams. uztraukums ir par diviem iespējamiem variantiem - tas izrādīsies vienkārši haips, un čiks vien sanāks, t.i., nekāda efekta, un otrs variants, ka būs alerģiska reakcija vai kaut kāda ne tāda reakcija un sarkana seja. bet nu it kā otrajam variantam nevajadzētu būt. jett plasma lift profi. ar cerību novienmērīgot to sejas ādas toni. nu un, ko tur liegties, moš āda kā tāda glītāka kļūs, hehe.

suņuburkšķu pļava pārvērtusies par vīgriežu pļavu un joprojām nav nopļauta.
mūsu iestaigātās takas nogrimušas zālē. lēkšojot likās it kā mēs peldētu.
zirgs dedzīgs un ātrs un spēkpilns. jūlija vakaru gaisma tik skaista.

Vai ar subjektu manjaam uztvertaa pasaulee ir jebkas objektiivs? Uztvertais, bet ne taa izpratne.

Nekad neiet ārā bez fotoaparāta ir laba ideja, pat izejot līdz veikalam var ieraudzīt kā cauri slīpajiem vakara saules stariem soļo sieviete ar mazu bērnu, un abiem ir vienādi, melni grupas "Nirvana" krekliņi. Tieši tad, kad nav līdzi fotoaparāta.

Forši un smieklīgi, bet nedaudz baisi un uzreiz gribas sazvērestības teorijām ticēt, jo valsts galvenais infektologs tviterī seko tikai Linčam

https://twitter.com/voldemars/status/1280900988048756743?s=20

:D

Es šovakar ļoti labi izskatījos.

The Cure - Doing the unstuck

Ar piebildi, ka auto un vienatnē :D

Jau kopš izlasīju šos komentārus no kāda anonīmā, bet nebija laika atbildēt, jo īpaši kolapstredā.

Tā jūsu apmātība ar ideju, ka mūslaiku kreisie sūtīs cilvēkus gulagā, ir tik uzkrītoša, ka taisni vai jādomā, ka pats tā vien sapņojat kādu tur aizsūtīt pirmais.

Vispār, kopumā ir neizprotams cibas konservatīvā spārna (gnidr., krišj, heda) absolūtais un regulārais sašutums par visu, kas notiek apkārt (viņi, šķiet, tiešām dzīvo nākamās Sibīrijas gaidās) tā vietā, lai savās vērtībās rastu mieru un stabilitāti (kam tās, manuprāt, ir paredzētas). Brīvvalsts diplomāts Ludvigs Sēja savos pierakstos no 41. gada un tālākām PSRS pārestībām, kurās viņu izvazāja pa visu Austrumeiropu, ir mierīgs, runā par skumjām par pazaudēto ģimeni, cenšas saglabāt veselību un atzīst, ka ir svarīgi nepazaudēt ticību labajam cilvēkā. Cibas tradicionālisti te izklausās tādi, kuri paši pie pirmās izdevības ies kādam iekraut pa seju, lai nedabūtu pirmie. Varu kļūdīties.
---
Respektīvi, laikā, kad manis minētie lietotāji izjūt totalitārisma trauksmi, es tomēr no viņu dienasgrāmatām sagaidītu kaut kādu pašanalīzi, pārdomas par savu rīcību un dzīves vadīšanu potenciāli bīstamos apstākļos. Pagaidām no viņiem lasāma tikai konstanta sūdzēšanās par apkārtnotiekošo un ļauno meklēšana it visā, it kā tas kaut kā varētu palīdzēt. Nē, vecīt, vienīgais, kā vari palīdzēt ārprāta apstākļos, ir izdomāt, kas ir svarīgi pašam un kā to izpildīt.

Pirmkārt derētu uzzināt ko tad tu uzskatītu par adekvātu rīcību 'normālam cilvēkam', kas jūt kārtējās tirānijas tuvošanos.

Otrkārt. Tas kā ar čīkstēšanu vien nav pietiekoši es pilnībā piekrītu. Ja ilgi tā dzīvosim, tad varēsim atkal čīkstēt virtuvēs, izmantojot kodētu valodu un lasot samizdatu. Ko un kā darīt man pašam šobrīd grūti saprast. Nebūtu vispār slikts kāds cibas ļauno nacīšu un konservaķagu saiets, kur par to padomāt.

Treškārt sentimentāli truismi par to kā vajag vispirms sevi pašu savest kārtībā un būt kā Budam ir tukšvārdība. To var attiecināt uz jebkuras pārliecības un dzīves gājuma cilvēku. Bez maz vai čanelē J.Pētersonu. Clean ur rooom 'n wash yo ass, buko.

Nedomāju, ka kāds no 'mūsējiem' aktīvi gribētu kraut kādam pa seju, bet ja lietas nonāks līdz kam līdzīgam kā bija manu vecvecāku laikos, tad pilnīgi noteikti centīšos piedalīties kraušanas operācijās. Nedomāju, ka tā ir pārāk neiecietīga vai agresīva nostāja. Cīņa par brīvību ir primāra, viss pārējais var eskistēt tikai tad, kad tā ir nodrošināta.
Nē, tas nenozīmē, ka uzskatu pašreizējo feikdemokrātisko oligarhiju par brīvības etalonu, bet aktīva transnacionāla cenzūras un agresīvas ideoloģiskas propagandas kampaņa ir droša pazīme, ka pat šī uzščerbnā demokrātija ir apdraudēta un vēlas iet totalitārisma ceļu. Šādas tendences neapstājas kaut kādā fāzē, tās tikai kāpinās līdz tiek sasniegta totāla kontrole.
Ko tad? Par to nerunāt, kamēr neesi pareizi atradis savu čī un ievedis mājā fenšui?

Es jau zinu, ka dzīve ir videospēle, un viegli būt jungiskam, kad lietas saldi iet no rokas. Bet dažreiz lietas kļūst tik sūdīgas, ka it piles up, un lai kā gribētos un censtos, neko filozofisku vai stoicisku no šīs arvien augošās sūdu kaudzes nevar izlobīt.

No šejienes gedymin
"Šodien mums pirmo reizi ir iespējams realizēt tik tieša veida demokrātiju tik lielos apjomos. Nav brīnums, ka daudziem tas nepatīk, bet ir jāizdala diskusija par to vai šāda pieeja ir objektīvi slikta no diskusijas par to, kāda šobrīd tajā ir nepilnības un ka cik pamatots ir katrs konkrēts gadījums."

Vai neliekas lielas paralēles ar boļševismu? Ļoti neliela minoritāte agresīvu skaļu aktīvistu, teroristu un diversantu pasludina sevi par "tautas balsi", apgalvo, ka viņi ir īstenie demokrāti un visiem spēkiem kušina vai atbalsta kušināšanu pret 'nepareizajiem'. Beigās kas izdarīja revolūciju? Čupiņa žīdu ar baru šarikoviem (latvju streļķus ieskaitot). "Tauta" tika nostādīta jauno alternatīvo faktu priekšā pilnīgi negaidīti, jo neuztvēra šos mazos agresīvos mošķus par kaut ko bīstamu un tik smīnēja vai bija pārāk apātiski.

Un tie vārdu salāti, lai racionalizētu cenzūru. Ravenx, tev jāiet politikā vai valsts dienestā (kā jau kreisie pie tā aktīvi gravitē). Būtu labs poļiruks. :)

Nu tad tagad man kļūst pavisam interesanti, aiz malkas, šķūnī vai kaut kur tur, kāds dzīvo. Māsa gājusi pēc malkas, un viņai no malkas šķūņa uzrūca! Malacis, ka nenobijās, es droši vien nobītos!
Pagājušo gadu bija ala zem kaimiņienes šķūņa, mēs likām uz lapsu. Pavasarī zem šķūņa atradām wanabe caunas skeletu.
Kas rūc no šķūņa? Kaķis tak nerūc. Lapsa? Cauna? Šakālis? Čupakabra?

Ir 93. vauziņu diena un man negribas apstāties. Suņi ir brīnišķīgi skolotāji un terapeiti. Viņu pasaule ir ļoti tieša. Tajā lietas ir tādas, kādas ir. Un šajā pasaulē ir vieta man. Ļoti svarīga vieta, ja vien es to vēlos (un ja man ir kārumi).

Un kādas dāvanas suņi māk sagādāt!

Lielākā dāvana ir tas, ka suņi vienmēr ir ļoti klātesoši, un viņi vienmēr ir viņi paši. Tas ir lipīgi. Lipīgs ir arī viņu spontānais priecīgums un dzīvīgums. Esot tāda aizrautīga un jautra bariņa vidū, vismaz uz to brīdi ir jāsmaida un jādzenājas viņiem līdzi, mēģinot kādu saķert un sabužināt.

Vēl viņi dāvina dziesmas. Katru rītu, vakaru, un arī katru reizi, kad kāds kaut kur aiziet, visi trīs korītī dzied. Tā dziesma ir kaut kas pārpasaulīgs un smieklīgs vienlaikus. Nesijai ir ļoti skaista, tīra un plaša dziedamā rīkle, bet Skudra vairāk ķērc, kā tāds mazs, pūkains Aksels Rouzs. Tomi ir smuks, ne pārāk spēcīgs tenoriņš. Bet visas trīs balsis kopā izklausās iespaidīgi, un nedaudz mistiski.

Arī pats 100 dienu projekts ir dāvana. Ļoti veiksmīgs formāts, kas strādā. Pirmās dienas ir grūtas, tu jūties stulbs un kaunīgs par savu sviestu. Tam jātiek pāri, līdz iejūties un sāc izbaudīt. Nav tik svarīgi, cik labs ir gala rezultāts. Svarīgākais ir 100 dienas pēc kārtas sadūšoties kaut ko uztaisīt un izlikt apskatei. Tā uzaug drosmes un radošuma muskuļi.

Šo 93. dienu laikā esmu iemācījusies, ka dzīve ir labāka tad, ja es to dzīvoju šobrīd. Un to, ka iekšējais kucēns ir jāsamīļo, tāpat kā iekšējais kritiķis, jo arī tas ir tikai nobijies kucēns. Un, ka Lielais Nezināmais atnāks tāpat, tad kāpēc gan to nesagaidīt ar interesi un cerībām. Nu un, protams, to, ka katrs pats ir savu vauziņu autors, bez kura stāsts nevar notikt.

Yours truly, editor in chief at Vauziņas

Why Elon Musk Hates Noam Chomsky

Šodienas labāka ziņa ir, ka stamp duty atcēla līdz 31ajam martam. Tas nozīmē, ka notāram mums būs jāmaksā nevis 4.5k, bet tikai 1.5k. Happy dance.
Bet no bankas joprojām nekādu ziņu par hipotēku, bezgalīgs limbo :(.

Nesen lasīju vienu interviju ar Zviedrijas pārstāvi, kurš viņš stāsta, kāda patiesībā ir Zviedrijas politika attiecībā uz koronavīrusu. Viņu mērķis nav ne pūļa imunitāte, ne arī nekā nedarīšana. Tā drīzāk ir veids, kā ļaut cilvēkiem apgūt nepieciešamo kontaktēšanos tādā veidā, kas mazina infekcijas izplatību.

Šī ideja ir ļoti atbalstāma, un ilgtermiņā tā strādā daudz labāk nekā piespiedu pasākumi un obligāta karantīna. Zviedri noteikti sākumā visu neizdarīja pareizi. Piemēram, viņi pieļāva infekcijas izplatīšanos vecu ļaužu aprūpes namos. Bet šādas kļūdas pieļāva arī daudzas citas valstis. Taču citos aspektos zviedri ir pamazām apguvuši optimālu sociālās saskarsmes modeli un viņu mirstība ir bijusi ar skaidru līkni uz leju līdz praktiski minimālam līmenim šodien.

Atšķirībā no daudzām citām valstīm, kur karantīnā sēdošie cilvēki nav varējuši iemācīties, kā izmainīt savu sociālo saskarsmi, lai mazinātu infekciju izplatību. Tāpēc daudzās valstīs atkal parādās infekcijas uzliesmojumi, un ir atkal jāievieš stingri ierobežojumi. Diemžēl, šādas karantīnas ir ekonomiski un sociāli nelabvēlīgas, un nodara vairāk ļaunuma nekā labuma.

Viens no karantīnas visļaunākajiem aspektiem ir pedofilijas pieaugums. Man ir ļoti skumji, ka mēs dzīvojam pasaulē, kur par lielāku ļaunumu uzskata to, ka kāds vecs un slims cilvēks nomirs dažus mēnešus ātrāk, nevis to, ka mazs bērns tiek izvarots, tādējādi sabojājot viņam visu dzīvi.

bet vispār man lauž rokas, plecu, plaukstu kā pie gripas. un skapim tikko izkrita durvis uz absolūti līdzenas vietas, un neviens pat nepieskārās.

blakus istabā atskan "čū čū, kutamtramvajs pienāk brāļa stacijā" un liela smiešanās

Varbūt Tramps ir autists un viņu pa īstam saprot tikai autisti?

apdarīju kādus miljards mazus sīkumus, tad ievēroju plauktā grāmatu "the seven habits of highly effective people" un nolēmu palasīt, bet secināju, ka burti lēkā, un nolēmu, ka es nebūšu highly effective person, because srsly fuck that shit.

Vēl atsevišķa vieta ellē ir cilvēkiem, kas savu outlook uzlikuši tā, ka neveidojas thread, bet Atb.: Atb.: Atb.: Atb.: un tā 500 reizes, mans rekords laikam bija kādas 13, vismaz gmails virsrakstu vairs nevarēja parādīt, tikai atb atb atb. Brrrr.

man patīk vērst sabiedriskās idejas sazvērestību teoriju piekritēju uzmanību uz to
ka mūsu plašajā pasaulē 95% lēmumus un idejas diktē ekonomika, nevis aukstāki spēki

piemērs?
nu, skatieties, lūk, mūsu kristīgajā radio apgalvo, ka geji - tā ir nāves kultūra
lai arī geji, kā reiz nav nāves kultūra, tā ir samērā parasta nukleāra ģimene, kas kādreiz izglābs pasauli
jo nāves kultūra ir čaildfrī
un čaildfrī nebūt nav kaut kāda sorosa un žīdu reptiloīdu inspirēta ideja

šī situācija ir radusies pēcfeodālisma laikmetā, kad mums, gan puikām, gan meitenēm, ir pietiekoši daudz resursu, lai īzī izdzīvotu bez ģimenes
agrāk tā nebija, cilvēkiem pirms frīdoma nācās laiku pavadīt ģimenes sistēmā ar sociologa makša vēbera brīnišķīgi aprakstīto darba dalīšanu sabiedrībā
līdz industrializācijai

pēc tam meitenēm izvēle "bērni vai karjera, vai arī karjera un bērni pēc tam" ir kļuvusi nevis obligāta, bet gan ļoti opcionāla
opcionāla tāpēc, ka meitenēm naudas ir dahuja
lai izdzīvotu vienām, un vēl nopirktu sev alholu un cigaretes un kondo manhetenā, ja paveiksies
gribat "tradicionālo" sabiedrību - atņemiet viņām naudu
tikai nestāstiet, ka loģiski attīstības procesi ir sazvērestība
viss

Kā atšķirt īstu mākslinieku? Pēc uzmanības pret detaļām. Čaiņiks noapaļos izmērus līdz metriem, centimetriem, vai varbūt milimetriem, bet īstam māksliniekam plakātiņš būs 383,7×586,7 mm.

Man te projekts sadarbībā ar francūšiem. Viena no lietām, kas jamiem ir jādara - jāizdomā kā piejūgt instrumentus datōram lauka apstākļos. Nu, tur sanāk diezgan daudz kabeļi un konnektōri. Izdomāja, ka paši nejāsies un autsōrcos. Gadu vēlāk saņemu "tehnisko dokumentāciju" ekselī. 8 šīti ar bildēm. Sazīmētas kastes, interfeisi un slēgumi - gan elektriskās, gan mehāniskās shēmas. Mehānikai blakus vēl pierakstīts mērogs. Protams, viss pa prancisko. Es ņeparļē, stundu sēdēju ahujā ar gūgltransleiteri un mēģināju iebraukt, kas kur un kā. Un tas viss prieks 4.5 kilonaudiņas par vienu, 2.5 ja ņem 25+. Tas ekselis vien ir 2 tonnas vērts