parīzē vakars ir gudrāks par rītu

man kā tādai ideālistei šķiet, ka ir būtiski katram rast savu vietu, darīt to, kas patīk un padodas un sanāk labi. ja nav zobi jākar vadzī, vai ir bagāts sponsors, protams. pārdevējiem tam darbiņam pievienotā vērtība ir īsa - uzlabo dienu, mājās izpako pirkumus un aizmirsti. konditoriem pienesums ir daudz intensīvāks bet arī īslaicīgs (ja vien tev nepaveicas un Prusts neiemūžina tavas madelēnas) un kāda bauda!
nezinu vai tā ir personības īpatnība (jo lasītais vārds pieskaras man visdziļāk un nepastarpinātāk), bet visbiežāk, visstiprāk un vispersoniskāk pateicības jūtas par to, ka tādi cilvēki ir, dod Dieviņš viņiem veselību, ilgus un ražīgus darbus, ir tulkotāji. nu ne tie, kas kā es šad tad spēlējas ar faktiem (dībeļiem, skrūvēm un uzgriežņiem) lai gan tas arī ir vajadzīgs. bet tie, kas tulko grāmatas, jo to noskaņu, tās cakas un mežģīnes un gaismēnu spēles uz zāles stiebra rasas lāses miglas pilnā rītā..

esmu pateicīga katru reizi lasot Hobitu un šodien ar tādu! baudu atkal! iesāku Komēta nāk un Ronja nabadzīte pamesta pusceļā un es skatos kā jūs jūsmojat par tiem brīnišķīgajiem lielo cilvēku lasāmgabaliem kas nesen ir izdoti un drusciņ tā kā ilgojos, bet tad pienāk vakars vai pusdienlaiks, es atkal lasu kā mirst Torins un burtiski birdinu gaužas asaras un jūtos kā liekule, jo man tas stāsts patīk un ja Torinam jāmirst, jo ļaunāk viņam un cik brīnišķīgi, ka es to varu lasīt savam bērnam mūsu valodā

mēs principā aizmukām. neba nu neviens nezināja, bet neviens no radiem toč. viss bija klusi mierīgi, nu patiesībā tieši tā kā mums gribējās un vajadzēja. un šodien sarunā ar māti viņa grib lai mēs visi aizbraucam ārpus mājas, paplašinātā ģimenes lokā ar visiem bērniem paēst svinīgas pusdienas. nu tādas atkāzas
un tagad es domāju
un domāju
domāju
lol

ne par ēšanu, skaidrs jau, ka tas tāpat jādara, bet par to svinīgumu un ģimenes loku. jo nu tur neiztiks bez tostiem un iztaisīšanās un saspīlējuma kurš ir aicināts un/vai nav ieradies un kurš apvainojies pa īstam jo ārzemijās dzemdē un Svinīgiem Apsveikumiem un Runām un aizkustinātas raudāšanas ar zemtekstu es jau domāju ka tu nekad neapprecēsies un tādēļ esmu tik priecīga/s ka tas beidzot notika. un noteikti arī atrakcijām (neiztikām bez sālsmaizes ēšanas uzreiz kā pāri slieksnim un sabučojuši bērnus un pie lustras piekārtā ābola košanas). kas vispār bija tas cirks no kura primāri gribējām izvairīties
un tagad es domāju ka laikam labāks damage control variants būtu izvēlēties vietu, laiku, un tad ļauties un kaut kā izciest un pārdzīvot, jo tāpat tak miera nebūs, šitas ceļarullis kursu jau uzņēmis
lol

Šobrīd ir ļoti grūti. Nu tā, ka vājprātā sirdi plēš.
Bet es zinu un ticu, ka kaut kur ārā esi Tu, kurš arī gaida mani.
Un tas mirklis pienāks, mēs satiksimies. Īstajā laikā un vietā.

Un kad mums abiem būs sirmi mati, mēs būsi veci un krunkaini, es Tev šo parādīšu.
Bija vērts izraudāt jūras, lai satiktu Tevi.

Pie Ušakovkas slidotavā ir uzliets ledus, ja tiek virsū tūlīt pēc ledusmašīnas, ir forši. Puikas, spēlējot ķerenes, protams, vēlāk visu notriec skaidās. Bet kopumā labi - demokrātiska izprieca par lētu naudu.

Vienā ausī alandeco, otrā xmas.

viss īstenībā ir nieki. kā jums šī atziņa?

Vēl pirms diviem mēnešiem man bija supetrausli nagi, kas visu laiku bija aplauzti, strādājot ar citiem materiāliem. Tagad esmu nedaudz zvērā, jo agrāk man bija tik cieti nagi, ka varēju atvairīt uzbrucējus (vienreiz, ļoti sen nācās izvairīties no sievietes ar dusmu lēkmi (viņa gribēja izraut man matus vai noraut skalpu), ballītē, uz rīta pusi). Tos arī nemēdzu apgriezt ar īpašu fanātismu. Tā nu tagad arī negriežu un pamazām atceros, kā ir justies kā mazam, veiklam kaķim, nāk par labu garīgajai veselībai.

redzēju arī kulinārijas raidījumu, kur Fermas konditore eleganti mērca piparkūku namiņa sienas glazūrā un lipināja kopā..

neviens no mums vēl nav iepazinies ar otra vecākiem. bet drauga mamma man jau sūta garšvielas, ko pamēģināt, bet mana mamma draugam sūta konfektes.

Es esmu dziesmiņu cilvēks. Tas izpaužas tā, ka gandrīz nonstopā dungoju lipīgas dziesmiņas ar pašsacerētiem vārdiem. Vārdi gan nekāda fancy dzeja, bet parasta apziņas plūsma vai random notikumu apdziedāšana. Varu apdziedāt trauku mazgāšanu, gulētiešanu, aukstumu, kafiju, suņus, utt. Parasti lietošanā ir viena melodija, kurai retu reizi pievienojas vēl kāda.

Nu jau labu laiku topā ir NSRD "Labrīt, putra". Taču nesen pamanīju, ka putrai ir pievienojušās vēl divas stabilas līderes - viena ir Turaidas rozes "Svētku diena" un otra - no radio lugas "Trīs sivēntiņi" Veras Singajevskas izpildījumā - "Nespēs uzbrukt zvērs šis ļaunais, ruksīšiem, kas nikni kož. Mums visapkārt namiņš jaunais, sargās visus drošs".

Un tad pēkšņi sapratu. Bet protams - šīs trīs dziesmas ir pavadošais meldiņš visiem trim mūsu suņiem! Skudra ir tieši tik dzīvespriecīga kā Labrīt, putra. Nesija ir melo-drama queen (Ikreiz, kad tu man blakus ej, vauvauvauuuu), un Tomi - jautrais tratatata.

Tātad:
Skudra: https://www.youtube.com/watch?v=YnEKfzvL2a8



Tomi: no 16:30min https://www.youtube.com/watch?v=lLzUxxzcLRw



Un Nesija: https://www.youtube.com/watch?v=8vqyghGOI4w

biju operā ar "šmurguli"

turpmākai lasīšanai: https://en.wikipedia.org/wiki/Communism_in_Kerala

(kadrā brīžiem pavīd sirpis un āmurs; šeipšifteris sadod pa purnu vietējiem komuņagām utt utml)

bijām vakar tātad uz malajalāmu fantasy par šeipšifteriem pirmselektrifikācijas indijā.

filmai ir katastrofāli zems reitings imdb'ā, vien 6.5; parasti indieši dāsni saliek 9 un 10. to varēja redzēt arī zālē, kas gan bija tikpat pilna kā parasti, taču filmas otrajā pusē ovācijas manāmi pieklusa, konfeti vairs pa gaisu nelidoja, cilvēki biežāk gāja pīpēt utt. varbūt tāpēc, ka 167 minūtēs tikai 3 iespējas izdejoties? (kas gan, protams, tika izmantotas)

https://www.flickr.com/photos/16843[email protected]/46271964812/

bet man ļoti, ĻOTI patika datorgrafika, kas bija tieši tik neveikla (manāmi apzināts gājiens, ne budžeta trūkums), lai tu skatītos un redzētu - pag, vienā sekundē tas ir bullis/briedis/smth, bet tad tu saproti, ka tas patiesībā ir drukns, pavecs vecis izplūkātā seģenē un koka ragiem, pag, bet te atkal bullis! nekādas maģijas, un pilnīgi skaidrs, kāpēc indiešu vilkači izgaist, iedegoties pirmajam ielu apgaismojumam.

un tikai nebalto cilvēku filmās mūsdienās var dzirdēt frāzes aļa melna ir ne tikai tava ādas krāsa, bet arī tava sirds!!!

ierasto "dzīvnieki un putni necieta, filmējot šo filmu" papildina uzraksts "sievietes un bērni netika harasēti", bet ainā, kur ļaundaris iesviež sievietei sejā ēdienu, ekrānā stūŗī parādās "vardarbība pret sievietēm tiek sodīta ar likumu". džekus gan dauza bez komentāriem.

bet pats krutākais tomēr bija kebabnīcas naked bun (pļavniekos? iļguciemā?) reklāma, ko laida pirms filmas un ko filmējuši mūsu pašu indiešu studenti bolivudas bojeviku stilā, un kuras laikā es meklēju savu žokli un aizmirsu, ka man tak ir ar ko filmēt :(

ieslēdzu TV, tur Rešetins saka melnajam mūziķim: "kas notiek, nēģer?"

Ko var noskaidrot empīriski.
Jeb nepatīkamā veidā.
Dzimtajā ciemā vienīgais diennakts veikals ir benzīntanks pusstundas gājiena attālumā no manas istabas. Alkohols ir sūds, uz to es jau sen vairs neceru, bet jebkurā diennakts laikā uz stundu garu pastaigu (turp atpakaļ) mani mierīgi var iedvesmot pēkšņs cigarešu trūkums. Un šonakt, kad 23.45 pienācu pie diennakts benzīntanka durvīm, kas automātiski nevērās vaļā, laipna meitene, kura dienesta kostīmā rosījās pa iekšu, norādīja uz zīmīti vitrīnā "slēgts 23.50-00.40".
Jo es esmu konservatīvs patērētājs. Bikses, piemēram, jau gadiem pērku vienā un tajā pašā veikalā un apmēram viena fasona. Jo nav likušas vilties. Reizēm pat nepielaikoju, bet vienkārši ieeju un paņemu tās pašas, jo kādi gan varētu būt pārsteigumi standartizētajā masu ražošanā.
Un tad šonakt, pēc vilšanās pie benzīntanka, izrādījās, ka aizvakar paņemtajām standarta biksēm ķūlis ir par augstu un knapi veras vaļā. Mana vaina, protams, ka nepārbaudīju to pielaikodams, bet no otras puses - vai kāds vispār tā dara, ka pielaikodams pārbauda, kā ķūlis saskan ar viņa ģenitāliju anatomiju naksnīgiem čurāšanas gadījumiem brīvā dabā?

dzeltenās vestes tikušas arī līdz Israēļa meitām un biedram Bibim Nitaņjahū:
https://www.timesofisrael.com/yellow-vest-protests-reach-israel-as-hundreds-demonstrate-in-tel-aviv/

(Ulvja pajautā komūnas posta ietekmē...)
Un kurš Odekolons izmainīja tavu dzīvi?
Man tas bija ODEKOLONS 1998/99...Man bija 14.

mmm un LTV7 ar pervelīgām Izabellas Ipēras filmām "Apsveicam" diktoru nostādītajās balsīs

Šodien izlasīju "Lāčplēsi". Foršs darbs. Līdz tumsonībai sirsnīgs un līdz apgaismībai politnekorekts.

Bezmaksas Subnautica
un veselu gadu ik pēc 2 nedēļām būšot vēl

Tā kā es jau zināmā mērā esmu kļuvis par DRM klientu kolekcionāru, tad būs jāmēģina atcerēties.

ASV var izdzīvot bez personīgā auto... bet to šeit ir grūti nosaukt par dzīvi..

Kāds negrib izlasīt un pēc tam izstāstīt man, kā darbojas Pekmens?
http://www.gamasutra.com/view/feature/132330/the_pacman_dossier.php

Es šodien nopirku metāla skuvekli ar maināmiem asmeņiem Turzā par 35, jūtos jau ieguldījusi labākas nākotnes labā. Bet varbūt vajadzētu aiziet https://www.tvnet.lv/6477755/usakovs-steigsus-rosina-sev-uzticibas-balsojumu?fbclid=IwAR1niO8NNtFjM4cNtLzN3uGttT0vcnLYxZHXBrZwEi0GauE81ce4ega3jso
Bet Vecrīga tumsā ir kaut kas, kas man nebūt neiet pie sirds.
Vai jūs iesiet?

Kreisums ir kognitīvi femīns. Ik viens vīrietis zina, ka strīdā ar sievieti uzvarēt nav iespējams, jo argumenti tiks nolikti uz lāpstiņām caur neapstādināmu emocionālu ofensīvu.

Ķīniešu internetveikals man pirkumu sūta ar lidmašīnu. Nopriecājos, jo tam vajadzētu būt ātri. Taču, nedēļām ejot, sāk šķist, ka viņi to lidmašīnu ved ar kuģi :/

Arno vakar skatījās raidījumu par kosmosu un planētām. pirms gulētiešanas palūdza, vai varam virtuvē uztaisīt melno caurumu.

šodien bija tā, ka, kamēr es spēlēju kaut kādu akustisko pusmetālu, Toms mēģināja līdzi dziedāt 'aijā bērniņ pupās'. apmierināti abi.

Can we also give a moment to Asian representation in entertainment this year? Major strides were made.

Vispār man likās, ka po ir ļoti jauks ciuvēks, es pat neiedomājos viņu vainot mana fb uzlaušanā, bet pēc tās nakts teltī, pūlī, kad izlikos par beigtu, lai nedabūtu infarktu, man kaut kā īpaši vairs neimponē šī draudzība.

Sapucējos uz Ziemassvētku vakariņām, bet nepamanīju, ka esmu uzvilkusi divas dažādas kurpes: vienu melnu un otru zilu.

vakardienas koncerts bija viens no krutākajiem ever. ļoti, ļoti kruta skaņa - pilna, jaudīga, bieza, skaļa, bet man pēc tam nedžinkstēja ausis. un milzīgās projekcijas pa visu sienu, tā ļoti monumentāli. bija tāda sajūta kā lielā stadionā. un man ļoti patika kā tagadējā Tesa nospēlēja kādreizējās Tesas albumu - viņš likās daudz biezāks un cietāks nekā agrāk, bet nezaudēja to emocionalitāti, kas man tajā tik ļoti patīk un pietrūkst nākamajos Tesas albumos.
Soundarcade arī bija kruti. Ābols kaut kā ļoti smuki nodziedāja (tā ļoti stadionīgi).

tagad man nezkāpēc gribas uz kkādu oldskūl hardcore konci. vakardien ejot uz Tu jau zini kur austiņās klausījos Tragedy.

[info]po
2018-05-19 13:43 (saite)
Jā, nu, iespējams, ka tieši šī psihiski slimā būtne savā sairšanā man radījusi būtisku daļu iespaida par latviešu feministēm. Gandrīz komiski, ka, atrodoties vienā paziņu lokā, esmu izturējies pret viņu īpaši labi, bet par to saņemu personiskus uzbrukumus, apmelojumus, vardarbības draudus un tamlīdzīgus murgus. Acīmredzot viņai ir grūti iedomāties, ka kāds var viņu negribēt. Tas vispār ir tā tipiski, sevišķi feministēm, iztēloties, ka psihotiski narcistiska pašpārliecinātība ir seksīga un iekārojama. Spriežu, ka tas arī ir stipru veču trūkuma dēļ, kuri varētu parādīt, ko nozīmē pamatota pašpārliecība. A kosmosiņš to cenšas uzkultivēt ar rupjību, agresiju un vīzdegunību. Skumji.
(Atbildēt uz šo)(Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]khosmos
2018-12-14 14:38 (saite) Delete
Baigais draugs, kas smejas par kāda cita dzīves sabrukšanu. Drausmas. Ej nomirsti!
(Atbildēt uz šo)(Iepriekšējais)


[info]khosmos
2018-12-14 14:39 (saite) Delete
Tu esi pretīgs sūds, kura dēļ es 12 h atkačājos teltī pūļa vidū no kaut kādām narkotikām, kuras tev iedevuši ar nepareizu nosaukumu. Pretīgais ķēms!
(Atbildēt uz šo)(Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]khosmos
2018-12-14 14:40 (saite) Delete
Es fucking centos neelpot, lai man nepārsprāgtu sirds. Tu pretīgais tunzivs izstrādājums!
(Atbildēt uz šo)(Iepriekšējais)


[info]khosmos
2018-12-14 14:42 (saite) Delete
12 h es mīzu glāzē, jo nevarēju pamest telti.
Ja tā paskatās, no visiem tu arī varētu būt tas jukušais, kurš uzlauza manus interneta kontus. Tu esi to darījis arī Signei. Pretīgais sūds
(Atbildēt uz šo)(Iepriekšējais)


[info]khosmos
2018-12-14 14:45 (saite) Delete
Comment Posted Successfully
Kristap (ja tas vispār ir tavs vārds), tu runā aplinkus un piesauc feminismu, bet vnk gandrīz noindēt un pamest vienu pūļa vidū meiteni tev nav nekādu problēmu. Kāds jauks puisis! Kā princis! Īsts aizstāvis un mīļuma un siltu attiecību cienītājs.

Murgi gan ir apnikuši. Nesen gandrīz iedzēru miegazāles. Toties kļūst labāk kopumā. Mazāk vemju, galva gandrīz nesāp, pēdas vairs nepūst, brūces sākušas dzīt. Vai tiešām esmu uzveikusi nekrotisko kropļu radīto postu?