Niekalbji

2012. gada 19. septembris, 9:29 pm, 2 atsauksmes

Vispirms šodien izklaiņojos pa XKCD pasauli, kas ir miiiilzīga*. Iesaku paskatīties. Atradu divus NLO, divus dinozaurus, divus kuģis, vienu raķeti, trāpīgus epitetus un lielus plašumus. Iespaidīga ideja.

Pēc tam uzdūros attēlam, kas uzņemts 18. septembrī pirms 35 gadiem.

Zeme un Mēness no 12 miljonu kilometru attāluma. To uzņēmis Voyager I kosmosa kuģis, kurš darbojas arī šodien un pašlaik atrodas pie Saules sistēmas robežas, joprojām dodoties prom un tālāk starpzvaigžņu telpā. Pirmā fotogrāfija ar Zemi un Mēnesi, ko uzņēmis kosmosa kuģis.

Pasaule ir liela, Zeme ir maza.

____________________
Čīteri čīteriem izveidojuši zūmojamu versiju vai versijas citos mērogos, bet tas nav tas, labāk atklāt pašam.

ZĪDĪTĀJ, NEKAD NEAIZMIRSTI!!1

2012. gada 28. augusts, 8:51 am, 5 atsauksmes

Dinozauri uz Zemes dzīvoja 150 miljonus gadu. 150 velnsparāvis miljonus. Cilvēkveidīgie radījumi uz Zemes ir tikai kādus sešus miljonus gadu, bet homo sapiens – vien 190 tūkstošus.

Pēc tam, kad Zeme bija izveidojusies, uz tās 2.3 miljardus gadu (2300 miljoni, 2300000000 (!)) nekas tāds diži interesants nenotika, līdz cianobaktērijas (zināmas arī kā zilaļģes) sāka dzīvoties, vairoties, izdalīt skābekli un veidot lietojamu atmosfēru, kas līdzīga pašreizējai. Pagāja vēl 1.8 miljardi gadu, līdz parādījās kaut cik sarežģītāki organismi – moluski un tādi. Un tad gan aizgāja straujāk – viss pārējais būtiskais noticis pēdējo 500 miljonu gadu laikā – pirmie zivjveidīgie, kukaiņi.. Augi izkāpa no jūras pirms 430 miljoniem gadu, bet jau pēc 90 miljoniem gadu uz Zemes bija mūžameži un purvi ar milzu kokiem, pa kuriem vazājās amfībijas un 40 miljonus gadu vēlāk to sāka darīt arī reptiļi. Pirms 250 miljoniem gadu gan viss kļuva slikti, un 95% jūras sugu un 70% sauszemes radību gāja bojā, lai jau 10 miljonus gadu vēlāk parādītos pirmie dinozauri. Pirms 200 miljoniem gadu parādījās pirmie zīdītāji, bet viņi īpaši nezīmējās, jo dinozauri bija nospiedošā vairākumā. Vēl 50 miljoni gadu līdz pirmajiem putniem. Un tad pirms 65 miljoniem gadu atkal viss bija slikti, puse visu sugu izmira, ieskaitot dinozaurus, toties vēlāk pa dažiem miljoniem gadu zīdītāji saprata, ka tagad ir drošāk, auga lielāki un aizņēma dinozauru vietu. 10 miljonus gadu pēc dinozauru izzušanas parādījās pirmie primāti, kas pēc daždesmit miljoniem gadu nokāpa no koka. Tad homo sapiens, un pēdējais leduslaikmets, kas beidzās pirms 10000 gadiem, vispār vakardiena.

Kas mani tajā visā kaitina, ir laiks! Kaut kas notiek ātrāk, kaut kas ilgāk, bet tas viss tāpat prasa milzumdaudz laika cilvēkdzīves izpratnē. Dzīvojot tagad, ir tāda sajūta, ka tagad viss stāv uz vietas un reizē notiek strauji – civilizācija, rūpnieciskā revolūcija, medicīna, kosmosa izpēte. Bet tās ir niecības. Daždesmit gadus uz priekšu vēl var paredzēt, taču būtu tiiiiiiik interesanti uzzināt, kā uz Zemes būs pēc 10000 gadiem, pēc pusmiljona, miljona, miljarda! Kas te dzīvos, kā pēcteči tie būs, kāda būs atmosfēra, kāds būs klimats, kas būs mainījies Saules sistēmā..?

Dzīvība uz Zemes noteikti būs, nedomāju, ka cilvēka spēkos ir to pilnībā iznīcināt (pašus cilvēkus gan, manuprāt, var samērā viegli). Ir zināmi dažādi ekstremofīli, kas var dzīvot un vairoties pie milzu spiediena, karstuma ap 120°C, aukstuma līdz -15°C, sausuma, radiācijas vai citiem normāli kaitīgiem apstākļiem. Ir pat zināmas mikroorganismu sugas, kam skābeklis ir nāvējošs. Tāpēc kaut kas uz Zemes noteikti dzīvos pat pēc drausmīgām katastrofām. Vai uz Zemes vēl būs saprātīgas būtnes, gan nav tik droši.

jutoņa: atpakaļ pie laika mašīnas rasējumiem

(šņuk)

2012. gada 23. augusts, 10:20 pm, 6 atsauksmes

Citas zemes

2012. gada 11. augusts, 3:13 am, 3 atsauksmes

Tā parasti ir – vakarā jau sāk nākt miegs, un rīt tā kā laicīgi jāceļas, bet ārā ir skaidras debesis, saņemšos un iziešu tikai uz mirklīti, kas sākas pusnaktī. Taču atpakaļ iekšā esmu tikai tagad, pēc vairāk kā divarpus stundām.

Zem zvaigznēm pazūd laiks. Laiks kosmiskos mērogos jau tāpat ir pavisam cits. Tad daždesmit tūkstoši gadu ir vien "tūlīt" vai "tikko", bet daži miljoni – "pavisam drīz" vai "nesen". Salīdzinot zvaigznes un cilvēka cilvēces mūžu, mēs nemaz neesam.

Taču ārā ir jauki un mierīgi, var aizmirst visas domas un plānus un vienkārši būt tur. Vasara iet uz beigām, un naktis atkal kļūst tumšākas, lai gan reizē arī vēsākas. Piena ceļu nebiju redzējis kopš pavasara, Jupiteru arī. Papriecājos par M13 – kā parasti, dārgakmens pie debesīm. Apskatīju arī planetāros miglājus M27 un M57, vēl pāris lodveida kopas, Andromēdu ar pavadonēm, dažas iepriekš neredzētas dubultzvaigznes (Albireo smuki) un noslēdzu ar reti redzēto dilstošo Mēnesi, kas nesen uzlēcis. Venēru gan nesagaidīju. Pēc pāris nedēļām mēģināšu piecelties pirms Saules, lai varbūt beidzot ieraudzītu Merkuru.

Mēness

Skaidrs, gaidāms īslaicīgs robotu lietus

2012. gada 5. augusts, 3:56 pm, atsauksmēm

Rītrīt – pirmdien, plkst. 8:31, – uz Marsa nosēdīsies Mars Science Laboratory (MSL) ar segvārdu "Curiosity". Pašlaik MSL jau ir tuvāk Marsam nekā Mēness Zemei. Ceļojums līdz Marsam ilga astoņus mēnešus, un ļoti ceru, ka tas beigsies veiksmīgi, jo Marsa izpētes statistika ir samērā bēdīga.

Zinātkāre ir lielākais objekts, ko cilvēks mēģinājis nogādāt uz citas planētas – apmēram nelielas mašīnas lielumā un 900 kg smags. Lielo izmēru un svara dēļ nolaišanās nebūs vienkārša – vispirms bremzēšana ar karstuma vairogu no 22000 km/h, tad virsskaņas izpletnis pie 1500 km/h, pēc tam retroraķešdzinēji un pēdējie metri ar ceļamkrānu ("sky crane") – pašu visurgājēju uz Marsa nolaidīs ar trošu palīdzību, kamēr nolaišanās modulis to turēs gaisā. Tas viss tikai septiņās minūtēs. To un vēl vairāk par šo misiju populārzinātniski apskaidro NASAs astronauts.

Aktuālā informācija:

Papildināts: Viss notika pēc plāna! Bija aizraujoši to vērot. Pirmie attēli no Marsa virsmas.

08:38:25 <costyn> man I can't even begin to imagine how excited and happy these people are :) I'm excited, and I'm only a curious onlooker :)

Wendy Felton, ‏@glossedover
The crowd in Times Square just chanted "Science! Science!" I bet that's never happened here before. #marscuriosity

Venēras tranzīts 2012

2012. gada 6. jūnijs, 10:19 pm, 2 atsauksmes

Bija! Redzēju!

Vienubrīd nedēļas sākumā radās doma, ka varētu uz tā vērošanu palikt Rīgā, doties uz Latvijas Astronomijas biedrības organizēto publisko vērošanu pie Saules akmens, bet, tā kā man cimdu nebija (baigais attaisnojums), tad nolēmu vien palikt pie iepriekšējā plāna un doties uz Siguldu. Tur vismaz pašam savs aprīkojums un tā. Laikapstākļu prognozes gan Rīgai, gan Siguldai bija diezgan līdzīgas, tāpēc tā tik un tā būtu laimes spēle – būs mākoņi vai nē.

Kā iespēju uz brīdi jau tā kā biju apsvēris domu doties uz Suntažiem, uz StarSpace observatoriju (tās īpašnieki ir ļoti jauki un sakarīgi cilvēki), bet tas ir stundas brauciens, turklāt man pēc tam nav brīvdiena. Toties tur ir speciālais Saules teleskops ar H-alfa filtru, kurā es noteikti kādreiz gribu ieskatīties – varot redzēt protuberances un granulveida struktūras, un wīī.

No mājas pagalma es neko daudz neredzētu, jo uz ziemeļaustrumiem man priekšā koki, tāpēc jau iepriekš biju atradis citu ērtu vietu, kas derētu vēsturiskā notikuma vērošanai – slēpošanas kalns Kaķīškalnā – paaugstinājums, koku nav, horizonts redzams.

Teleskopu un visas pekelītes iekrāmēju mašīnā iepriekšējā vakarā. Modos līdz ar Sauli puspiecos, ārā apmācies. Uztaisīju brokastis un tēju līdzņemšanai, brokastojot apskatījos jaunumus Stārspeisā un pačolēju NASA TV tranzīta translāciju no Havajām. Labi, ja turpmāk nekā, vismaz onlainā būšu redzējis. Ap pieciem iztaisos ārā, un, šķiet, ir vēl krēslaināks. Dažu minūšu brauciens līdz mērķim, kur redzu gaišu horizontu un no apakšas apgaismotus mākoņus. Ir cerība! Proms, pēc tam noskaidroju, ka ir rietumvējš, un pēc skaidrām debesīm man jālūkojas uz pretējo pusi, bet tas ir pēc tam. Saule nav redzama, lai gan zināms, kur tā ir, jo ik palaikam caur mākoņiem izlaužas stari dažādos virzienos no viena punkta.

Esmu paņēmis līdzi kompi, lai sekotu līdzi satelītattēliem, ziņām no citurienes un tā, taču izrādās, ka mobilā interneta SIM karte ir kaut kur pasējusies. Jauki. Ne Saules, ne internetu. Pie satelītattēliem tieku telefonā, un var noprast, ka būs jāpagaida, bet cerība tiešām ir – Kurzemē, Zemgalē skaidrs, mākoņi pie Rīgas robežas, kustība notiek. Galvenais, lai tā ir raita.

Nonīku pāris stundas, klausoties putnu dziesmas un skatoties uz to vāku. Sešos virs galvas varēja redzēt atsevišķus caurumus un zilas debesis. Septiņos jau dažas reizes caur mākoņiem var saskatīt mūsu zvaigzni. Beidzot uzstādu teleskopu un gaidu gaismu. Ap 7:20 ir!! Vien pusstunda atlikusi, bet ir! Venēra uz Saules fona ir tik maza.. Vismaz lielāka par lielākajiem Saules plankumiem. Interesants skats. Un tā pārvietojas diezgan ātri. 7:37 piefiksēju 3. kontaktu – pieskaršanos Saules diska iekšmalai. Tas kādreiz bija būtiski.

Tikai pirms 250 gadiem cilvēkiem beidzot izdevās noskaidrot, cik tālu no Zemes līdz Saulei un kādi vispār ir Saules sistēmas izmēri. Pēc tam jau arī attālumus līdz citām zvaigznēm. Tas viss pateicoties toreiz notikušajam Venēras tranzītam – iesaistījās daudzas valstis, tika organizētas ekspedīcijas uz tālām Zemes vietām, lai ar paralakses metodi noskaidrotu nezināmo leņķi, jau iepriekš zinot Zemes rādiusu. Svarīgs bija tieši kontakta brīdis. Laiks, koordinātes, triangulācija, matemātika – bingo! Pirms tam bija zināmi tikai relatīvie attālumi, tagad – pilnīgs kosmoss. Pirms tam uzskatīja, ka Saule ir tikai 20 reižu tālāk kā Mēness.

Mēģināju arī šo to pafotografēt, bet nu. Tikai beigās iedomājos, ka varu taču teleskopa Saules filtru vienkārši turēt pie kameras. Ļoti pārdomāti biju sagatavojies.. Saules filtru dabūju gandrīz vai pēdējā brīdī.

Īsi pirms tranzīta beigām zvans no priekšnieka ar jautājumu, vai viņš skatās uz pareizo vietu. Hehe. Jā! Tāds maaazs punktiņš, tas arī ir īstais.

Pašu, pašu noslēgumu (4. kontaktu) gan nesagaidīju, ātri sakrāmējos atpakaļ mašīnā, uz mājām, pārģērbos un uz vilcienu, kurā iekāpu veselas trīs minūtes pirms atiešanas. Jau pirms tam paspēja atkal pilnīgi nomākties. Pa ceļam palasīju ziņas (jo atradu SIM karti!), ka Suntažos StarSpace observatorijā bijis līdzīgi – tikai beigās debesis noskaidrojušās, pacietīgie esot sagaidījuši. Rīgas pasākumā bijis vēl vairāk mākoņu, tā ka diezgan knapi.

Tā nu no diezgan bezcerīga rīta sākumā tas kļuva par pavisam veiksmīgu beigās.

Man vienkārši prieks par šodienu. :) Viss sanāca. Parasti palaižu garām polārblāzmas, Mēness aptumsumus, bet šoreiz visu izdarīju pareizi, un tiešām sanāca. Možuma pietika visai garajai dienai.

Venēras tranzīts

2012. gada 5. jūnijs, 3:39 pm, atsauksmēm

Rīt agri no rīta būs novērojams Venēras tranzīts – pāriešana pāri Saules diskam. Tāds kā mini Saules aptumsums. Vizuāli tas nav ļoti iespaidīgs skats, taču tas ir rets notikums, jo nākamā reize būs tikai pēc 105 gadiem. Daži var sagaidīt. :)

Eiropā tranzīts būs novērojams, sākot no saullēkta. Dažādās Eiropas vietās laiki, protams, atšķiras, bet Latvijā tas būs no saullēkta ap 4:30 līdz gandrīz 8:00.

Zināms, ka publiskie novērojumi tiks veikti Rīgā pie Saules akmens, Suntažos StarSpace observatorijā un Ventspilī. Sīkāka informācija StarSpace portālā vai saules pulksteņu lapā. To varēs vērot arī internetos, ja negribas līst ārā no migas vai pavisam zem mākoņiem. Tiem, kas redzēs sauli, vajag apbruņoties ar, piemēram, divām disketēm, CD, apkvēpinātu stikliņu vai ar binokli – lai projicētu attēlu uz lapas.

Es plānoju būt Siguldā, Kaķīškalnā uz mazā slēpošanas kalna no apmēram pieciem līdz astoņiem ar teleskopu un tā, gaidot sauli. Ja kāds brauc garām vai vienkārši tāpat, droši var piestāt uz papļāpāšanu un, cerams, arī paskatīšanos. Ar siltu tēju gan būs jāapgādājas pašiem.

Laikapstākļu prognozes rītrīt gan Rīgā, gan Siguldā ir "varbūt, iespējams" – lai gan nav pārliecinošas, tomēr ir vērts mēģināt.

Skaidras debesis visiem!

Pūķis tuvojas

2012. gada 31. maijs, 11:37 am, atsauksmēm

Iepriekš jau rakstīju par SpaceX došanos uz Starptautisko kosmisko staciju (pirmoreiz privātais kosmosa kuģis dodas uz SKS un pirmoreiz pēc Shuttle norakstīšanas ir kosmosa kuģis, kas var atgādāt atpakaļ uz Zemes derīgo kravu). Šodien SpaceX Dragon kapsula atgriežas uz Zemes. Līdz šim kapsulai bijis viens veiksmīgi noritējis orbitālais lidojums ar tam sekojošu nolaišanos okeānā un tas bija 2010. gada decembrī. Šis būs otrais, un, cerams, viss noritēs tikpat veiksmīgi.

Pašlaik robotroka jau ir atvienojusi kapsulu no SKS, taču vēl nav to atlaidusi, tas notiks aptuveni pēc stundas. Interesantākā daļa ar ieiešanu atmosfērā būs tikai vakarā.

11:05 - Dragon uninstalled using station's robotic arm
12:35 - Dragon released by the robotic arm
13:11 - Dragon's Draco thrusters fire departure burns
14:07 - Unlatch/close/latch GNC door holding sensors
17:51 - Dragon's Draco thrusters fire deorbit burn
18:09 - Dragon's trunk is jettisoned
18:35 - Dragon's drogue parachutes are deployed
18:36 - Dragon's main parachutes are deployed
18:44 - Dragon lands in the Pacific

Laiki ir apmēram precīzi, taču var mainīties.

SpaceX Dragon nolaišanāsSpaceX Dragon nolaišanāsSpaceX Dragon nolaišanāsSpaceX Dragon nolaišanāsSpaceX Dragon nolaišanāsSpaceX Dragon nolaišanās

Video – NASA TV, alternatīvā plūsma

Vakars un tā

2012. gada 26. maijs, 1:20 am, 2 atsauksmes

Taisījos iet laicīgi gulēt, bet izgāju ārā ap deviņiem un tikai pusnaktī ienācu iekšā. Burrrrvīgs vakars. Vispirms pabaroju odus, bet vēlāk to vairs tikpat kā nemaz nebija, laikam paēduši aizgāja gulēt. Minka kompānijas pēc iznāca līdzi ārā, lai pajoņotu pa dārzu, kamēr biju pievērsies smaidīgai sarunai un pēc tam debess ķermeņiem.

Es tikai nesaprotu maijvaboles. Dabā taču viss ir perfekts. Evolūcija feilerus drīz vien eliminē. Bet maijvaboles. Kāpēc tās ir tādas? Kāpēc tās lido tik smagi? Kāpēc tās triecas lapās, zaros un mājas sienā? Ja tās tumsā neredz, kāpēc tās lido tumsā? Kāds dabai bija funktieris ar maijvabolēm?

Bet tur – augšā.. Venēra kļūst gan mazāka, gan lielāka vienlaikus – tā tuvojas Zemei, bet reizē arī samazinās tās apgaismotā daļa, tā dilst. Paradokss – jo mazāka Venēras apgaismotā daļa, jo spožāka tā ir pie debesīm. Skatoties no Zemes, Venēra ar katru dienu arvien vairāk tuvojas Saulei, līdz 6. jūnijā tā būs tieši priekšā Saulei – būs Venēras tranzīts. Ļoti ceru, ka tā būs diena bez mākoņiem. Varbūt pat sarīkošu kādu publisko pasākumu ar Saules vērošanu, jo nākamā tāda iespēja būs tikai pēc 105 gadiem, var nesagaidīt.

Saturns kā vienmēr smuks – gredzenu karalis. Tas gan kļūst mazāks, jo attālinās no Zemes, tomēr, pat neskatoties uz gaišajām debesīm, izdevās saskatīt piecus pavadoņus. Interesanti, ka tas tikai 10° augstāk par Venēru, bet redzamība krietni labāka – Kasini sprauga pavisam skaidri redzama. No 1.3 miljardu kilometru attāluma. :))

Vēl bija Mēness, bet nu.. Mēness ir Mēness, ko tur.

Bilžu gan nebūs, man vēl nav vajadzīgo skilu, rokas dreb un vissirslikti. Tikai īss video ar Venēru, jo tā drīzumā pievērsīs sev lielu uzmanību (sievietes..).

Vēl es vienkārši ilgi sēdēju un neko nedarīju. Man laikam viss patīk.

Cosmo lietas

2012. gada 22. maijs, 8:24 am, 3 atsauksmes

Šodien plkst. 10:44 pēc mūsu laika startēs SpaceX kosmosa kuģis ar Dragon kapsulu uz Falcon 9 raķetes.

No vienas puses tas nav nekas īpašs, jo kosmosa kuģi uz Zemes startē ļoti regulāri. Bet no otras – SpaceX ir pirmā un pagaidām vienīgā privātā kompānija, kas ir tikusi tik tālu, lai veiktu startu un pēc tam savienotos ar Starptautisko kosmisko staciju. NASA to, protams, konsultē un atbalsta, taču tas nav ASV valdības projekts, tā ir privāta kompānija, kas, savukārt, nozīmē, ka pieejamie resursi ir tik, cik ir, un tie tiek izlietoti optimāli, nevis tik izšķērdīgi, kā NASAs sadarbībā ar, piemēram, Lockheed Martin.

SpaceX šis ir izmēģinājuma lidojums ar derīgo kravu, bet bez cilvēkiem. Ja viss noritēs veiksmīgi, tad drīzumā ar to varēs lidot arī cilvēki. SpaceX mērķi gan neaprobežojas ar Zemes zemo orbītu, viņi vēlas cilvēkus aizgādāt līdz Marsam.

Raķetes startu varēs vērot internetā no plkst. 10:00 SpaceX webā vai jau ātrāk arī NASA TV lapā (cits saturs un komentāri).

Ļoti ceru, ka starts šodien notiks. Iepriekšējais mēģinājums bija sestdien, kad viena dzinēja kļūmes dēļ starts tika pārtraukts jau pussekundi pēc nulles. Šodien ir pēdējā iespēja uz ilgu laiku, jo drīz uz SKS dosies krievu raķete, tāpēc Dragon tur nebūs vietas.

Pie reizes varu pieminēt, ka rītvakar ir šīs sezonas pēdējā Jauniešu astronomijas kluba sanāksme, kurā stāstīs tieši par kosmosa kuģiem un lidojumiem. Sīkāka informācija StarSpace.lv.
Nākt var jebkurš, nekādas pieteikšanās, nekādu vārdu, var pat vispār neko neteikt, tikai klausīties.